Aktīvie pētījumi

Meža ekosistēmu komponenti un ūdens resursi
Projekta vadītājs: Pēteris Zālītis
Sākuma datums: 1.1.2010
Beigu datums: 31.12.2012

Pētījuma finansētājs Latvijas Zinātnes padome.

Pēdējos gados radikāli izmainās gan mežu platība, gan arī mežaudžu struktūra, pieaugot izcirtumu un jaunaudžu īpatsvaram, tādēļ pārskatāmi empīriskie modeļi par meža ekosistēmas elementu un ūdens resursu mijiedarbību: teritorijas mežainuma ietekme uz nokrišņu daudzumu, noteces apjomu pa upēm, summāro iztvaikošanu; meža un tā struktūras elementu ietekme uz ūdens noteces režīma izlīdzināšanu pa upēm visa gada laikā; mežsaimniecisko pasākumu ietekme uz biogēno elementu apriti meliorētajās meža ekosistēmās. Izejmateriāls mežā notiekošo procesu modelēšanai un saimnieciskās darbības seku prognozēšanai ir ilglaicīgu un nepārtrauktu mērījumu dati, ko iegūstam Meža ekoloģijas stacionārā Vesetnieki, kā arī pastāvīgajos parauglaukumos citos Latvijas reģionos (šī projekta realizācijai 2010. gadā Austrumlatvijā).

Analizējot dzīvās zemsedzes struktūru, sūnu izplatība līdz šim kartēta samērā nelielam sugu skaitam – galvenokārt gadījumos, kad publicējumos sniegta informācija par jaunatrastām vai retām sugām Latvijas brioflorā, to atrašanās vietas ilustrēšanai. Vēl retāk sūnas Latvijā kartētas, pielietojot punktu kvadrātu metodi, kura ir ērta gan kartēšanai, gan karšu izmantošanā. Līdz šim sekmīgi tā pielietota vaskulāro augu, kā arī sēņu un ķērpju izplatības kartēšanai. Sevišķi svarīga ir reto un aizsargājamo sugu kartēšana. Ar pastiprinātu uzmanību vērtējamas tā saucamās kritiskās sugas, kuru izpēte Latvijā līdz šim ir nepietiekoša, bet noteikšana sarežģīta, jo saistīta ar mikroskopisku metožu pielietošanu (dzimtām Lophoziaceae, Cephaloziellaceae, Cephaloziaceae, Grimmiaceae, Orthotrichaceae, Bryaceae u.c.). Šo dzimtu pārstāvju sistemātiskā izpēte veicama paralēli kartēšanai.

Pētot Latvijas medījamo zīdītāju populāciju attīstību un to ietekmējošos faktorus, tiek sekots stāvokļa izmaiņām lielo medījamo zīdītājdzīvnieku populācijās (aļņi, staltbrieži, stirnas, meža cūkas, vilki, lūši), savstarpēji saistot populāciju demogrāfisko struktūru, barošanās apstākļus, mirstības faktorus un apmērus ar saimniecisko darbību, šī pētījuma kontekstā galvenokārt rekreāciju un medībām. Pētījuma rezultātā plānots izdarīt secinājumus par populāciju stāvokļa izmaiņu primārajiem un sekundārajiem cēloņiem, prognozēt tālāko attīstību un sniegt praktiskas rekomendācijas izmantojamo un aizsargājamo sugu apsaimniekošanai.


Izpildītāji:

Copyright © 2008 LVMI Silava. All rights reserved.