Aktīvie pētījumi

Mehanizētās ietvarstādu stādīšanas tehnoloģiju mežsaimnieciskais novērtējums
Projekta vadītājs: Dagnija Lazdiņa
Sākuma datums: 30.4.2008
Beigu datums: 31.12.2008

Pētījuma finansētājs – Meža attīstības fonds.

Pētījuma tiešais mērķis ir kombinētā augsnes sagatavošanas un ietvarstādu stādīšanas tehnoloģiju mežsaimnieciskais novērtējums, kas ietver tehnoloģiskā procesa ietekmes uz meža vidi izpēti, kultūru ieaugšanās un kopšanas nepieciešamības novērtējumu un tehnikas ietekmes uz augsni izpēti. Pētījuma ietvaros veikts stādu augšanas gaitas monitorings Latvijā ar mehanizētās stādīšanas ierīci Bracke P11a atjaunotajās platībās.

Mehanizēti uz pacilām ierīkotajos stādījumos, otrjā gadā pēc stādīšanas, saglabājās 97% no damaksnī iestādītajiem egles un 98% no priedes stādiem. Ar disku arklu sagatavotajā platībā pavasara stādījumā ar rokām saglabājušies 96% egļu stādu. Lānā saglabājas 75% mehanizēti un 74% no ar rokām vagās stādīto stādu.

Latvijā mehanizētā stādīšana pagaidām ir dārgs pakalpojums, izmaksas, stādot ar meža frēzi sagatavotās vagās normatīvos noteikto stādu skaitu, ir mazākas. 2008. gadā veiktais mehanizēti apstādīto platību augšanas gaitas monitorings nesniedz viennozīmīgu atbildi par meža atjaunošanas izmaksu samazināšanas iespējām, pielietojot mehanizēto stādīšanu. Izmaksu samazināšanas potenciāls, samazinot stādvietu skaitu, ir egles audzēs uz smilšmāla un smagākas mālsmilts augsnēm, taču nepieciešami ilgstoši novērojumi un lielāks izmēģinājumu skaits, lai pārliecinātos, vai minimālā stādvietu skaita samazināšana ir pieļaujama ražošanas apstākļos. Lauksaimniecības augsnēs, ierīkojot plantāciju mežus, ir lielākais izmaksu samazināšanas potenciāls, un mehanizētā stādīšana jau tagad var konkurēt ar roku darbu.

Iegūtie augsnes analīžu rezultāti ļauj secināt, ka stādvietās uz pacilām ir labāks nodrošinājums ar augu barības vielām, nekā vagās veidotajās stādvietās. Pirmajā gadā kociņiem vēl pieejamas no kokaudzētavas ar substrātu paņemtās barības vielas, tāpēc pirmajā veģetācijas sezonā kociņu saglabāšanos ietekmēja galvenokārt nokrišņu daudzums. Tomēr uz pacilām augušajiem stādiem ir proporcionāli lielāks biomasas pieaugums, nekā vagās augušajiem.

Stādot ar mehanizētās stādīšanas ierīcēm, mineralizētā platība ir mazāka, nekā sagatavojot augsni ar disku arkliem līdzīgos apstākļos. Ar disku arkliem mineralizētā platība ir 35–65%, bet mehanizētās stādīšanas ierīce skarificē 27–57% augsnes. Samazinot stādvietu skaitu, samazinās skarificētās platības laukums. Otrajā gadā pēc stādīšanas samazinās pacilu platība, bet augstuma izmaiņas ir minimālas, jo, veicot stādīšanu, augsne tiek pieblīvēta un pēc tam nenosēžas. Augsnes pretestības mērījumi platībās kur augsne sagatavota, ar mehanizētās stādīšanas ierīci, kas montēta uz ekskavatora un ar disku arkliem, disku arklu bāzes mašīnas risē, salīdzinot ar neskarto platību, augsnes pretestība 0–30 cm dziļumā palielinās ievērojami vairāk (120–130%), nekā ekskavatora atstātajā sliedē (20–23%).

Stādīšana uz pacilas ir efektīva rudens stādījumos, tomēr, lai spriestu pa šādu iekārtu pielietošanas efektivitāti pavasara un vasaras stādījumos, jāveic stādīšanas izmēģinājumi dažādos augšanas apstākļos visā veģetācijas sezonas laikā.

Pētījuma zinātniskais pārskats


Izpildītāji:

Copyright © 2008 LVMI Silava. All rights reserved.