Aktīvie pētījumi

Kritēriji un metodika enerģētiskās koksnes krājas novērtēšanai un jaunaudžu mehanizētai kopšanai dabiski apmežojušās lauksaimniecības zemēs
Projekta vadītājs: Andis Lazdiņš
Sākuma datums: 30.4.2008
Beigu datums: 31.12.2008

Pētījuma finansētājs – Meža attīstības fonds.

Pētījuma mērķis ir izstrādāt metodisko bāzi aizaugušu lauksaimniecības raksturošanai ar instrumentālo uzmērījumu un attālinātās novērtēšanas metodi, kā arī veikt jaunaudžu kopšanas mehanizācijas paņēmienu mežsaimniecisko novērtējumu.

Meža resursu monitoringa datu analīze liecina, ka kopējā dabiski apmežojušos lauksaimniecības zemju (DALZ) platība Latvijā ir 352 513 ha, bet kopējā krāja – 3 627 882 m3. Lielākā daļa šo platību atrodas Latgales un Vidzemes reģionos. Gandrīz visas mežaudzes DALZ platībās veidojušās dabiski no sēklām (325 450 ha).

DALZ platībās dominē auglīgi meža tipi – vēris (196 891 ha), damaksnis (65 554 ha) un šaurlapju ārenis (43 450 ha). Valdošās sugas tajās platībās, kur noteikti mežaudžu taksācijas rādītāji (241 402 ha), ir bērzs (98 846 ha) un baltalksnis (49 050 ha). Baltalkšņa audzēs divreiz mazākā platībā ir gandrīz tāda pati krāja, kā bērza audzēs, attiecīgi, 1 064 584 m3 un 1 159 207 m3. Visvairāk DALZ platībās ir 1–10 gadus vecus audžu (124 013 ha), tomēr lielākā daļa krājas (1 675 282 m3) koncentrēta 11–20 gadus vecās audzēs. Kārtējā gada krājas pieaugums DALZ platībās ir neliels – 302 013 m3 (< 1 m3 ha–1). Tas saistīts gan ar lielu jaunu audžu īpatsvaru, gan mežaudžu mazo biezumu, kas daudzos gadījumos nepārsniedz kritisko. Lielākais krājas pieaugums gadā raksturīgs 11–20 gadus vecām audzēm. Baltalkšņa audzēs maksimālais krājas pieaugums ir 21–30 gadus vecās audzēs (3,5 m3 ha–1), bērza audzēs – 41–50 gadus vecās audzēs (17,1 m3 ha–1), tomēr šāda vecuma bērza audžu īpatsvars DALZ zemēs ir mazāks par 1% no bērza audžu kopplatības.

Pētījuma ietvaros izstrādāti virszemes biomasas aprēķinu pakāpes regresijas vienādojumi apsei, bērzam, baltalksnim, eglei, melnalksnim un priedei, izmantojot kā faktoriālo pazīmi koku caurmēru (D1,3). Salīdzinot ar šiem regresijas vienādojumiem iegūto biomasu 96 parauglaukumos, kas izmantoti tālizpētes izmēģinājumos, un aprēķinu rezultātus, izmantojot citu pētnieku izstrādātos vienādojumus ar augstāko determinācijas koeficientu, konstatēts, ka vidējie rezultāti atšķiras par 10–15%.

Pētījuma ietvaros novērtēta mulčētāja AHWI FM600 Profi ražība un pašizmaksa vienlaidus apauguma novākšanā krūmājos, augsnes sagatavošanā joslās meža ieaudzēšanai un jaunaudžu kopšanai joslās. Visos izmēģinājumos iekārta uzrādīja labus tehniskos rādītājus. Jaunaudžu kopšanas pašizmaksa pie maksimālas noslodzes gada griezumā ir 227 Ls ha–1, bet augsnes sagatavošanas joslās ar vienlaicīgu veģetācijas novākšanu pašizmaksa ir 219 Ls ha–1. Pieaugot mašīnas ražībai, var būtiski palielināties degvielas patēriņš, tāpēc kopšanas vai augsnes sagatavošanas joslās pašizmaksa samazināsies, taču ne tik ļoti, kā to var aprēķināt, izmantojot izmēģinājumos iegūtos degvielas patēriņa datus. Gandrīz pusē no DALZ platībām šķērslaukums vai koku skaits ir mazāks par kritisko, vai arī sugu sastāvs neļauj izveidot augstvērtīgu audzi, tāpēc tādu iekārtu, kā AHWI FM600 PROFI izmantošanas apjoms nākotnē gan apauguma novākšanā, gan augsnes sagatavošanā varētu būtiski pieaugt.

AHWI AM600 smalcinātāja izmantošanas pašizmaksa kārklu plantācijās ir 4,1 Ls ber.m–3 un šo iekārtu bez būtiskiem tehniskiem uzlabojumiem var izmantot selekcionētu kārklu plantāciju izstrādē, taču dabiska un neviendabīga kārklu un blīgznas apauguma apstākļos šķeldu pašizmaksa ir 8,20 Ls ber.m–3. Iekārtai ir nepieciešami tehniski uzlabojumi, lai to varētu izmantot dabiskās kārklu audzēs. Ekonomisko efektivitāti būtiski samazinās liels pārbraucienu attālums starp laukiem, tāpēc svarīgi, lai bāzes mašīna spētu ātri pārvietoties un darba agregāts būtu vieglāks, nekā tas ir tagad.

Veicot ar harvesteri-saiņotāju Fixteri izkopto platību uzmērīšanu Somijā, konstatēts, ka mehāniskie bojājumi kokiem, kas radīti izstrādes vai pievešanas procesā, ir 0%, salīdzinot ar 1–14% bojāto koku jaunaudžu kopšanas cirtēs Latvijā. Lielākā daļa bojājumu radušies pievešanas procesā, operējot ar 6–12 m gariem koku stumbriem iekraušanas un pievešanas laikā. Fixteri izmantošana ļautu daļēji atrisināt šo problēmu, taču jāņem vērā, ka Somijā harvestera operators uzreiz atstājis maksimāli platus (4–4,5 m) tehnoloģiskos koridorus, bet Latvijā koridori sākotnēji bijuši 3–3,5 m plati un tieši koridoru malās konstatēts visvairāk bojāto koku, tāpēc būtisku bojājumu īpatsvara samazinājumu var panākt, uzlabojot esošo darba metodi – ierīkojot platus un taisnus tehnoloģiskos koridorus jaunaudžu kopšanā.

2007. gadā izkoptajā bērza jaunaudzēs DALZ platībās, kurās veikta enerģētiskās koksnes sagatavošana, nav konstatēti valdaudzes koku bojājumi, ko būtu radījuši lielie zīdītāji, taču vietām tehnoloģiskajos koridoros un pašās audzēs ir apgrauzti pameža atvasāji, kas apstiprina pieņēmumu, ka jaunaudžu kopšanā lietderīgi atstāt pamežu vai veicināt tā ataugšanu, apzāģējot lielākos kārklu un lazdu krūmus, lai tiem veidotos svaigas atvases.

Pētījuma zinātniskais pārskats


Izpildītāji:

Copyright © 2008 LVMI Silava. All rights reserved.