Aktīvie pētījumi

Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā
Projekta vadītājs: Andis Lazdiņš
Sākuma datums: 1.9.2015
Beigu datums: 31.8.2019

Eiropas Savienības LIFE programmas projekts
Identifikācijas Nr.: LIFE14 CCM/LV/001103
Kopējais finansējums: 1 828 314 EUR
ES līdzfinansējums: 1,096,990 EUR finansē ES programma LIFE Klimata pasākumi
Līdzfinansējums: 554 288 EUR līdzfinansējumu nodrošina Latvijas Vides aizsardzības fonds, kā arī projekta partneru pašu ieguldījums
Īstenošanas vieta: Latvija
Abreviatūra: LIFE REstore
Projekta mājas lapa: http://restore.daba.gov.lv/public/

Projekta vadošais partneris: Dabas aizsardzības pārvalde
Baznīcas iela 7, Sigulda, Siguldas novads, Latvija, LV-2150
E-pasts: daba@daba.gov.lv
Mājas lapa: www.daba.gov.lv
Projekta vadītājs: Kaspars Pabērzs
E-pasts: kaspars.paberzs@daba.gov.lv

Sadarbības partneri:

Pētījuma apraksts

Joma: 
dabas aizsardzība, ilgtspējīga attīstība, teritoriju plānošana, teritoriju apsaimniekošana, klimata pārmaiņu mazināšana.

Īss apraksts:
Purvi, uzņemot no atmosfēras oglekļa dioksīdu un, veidojot lielu daudzumu organiskā materiāla, ir milzīga oglekļa krātuve. Cilvēka darbības rezultātā degradētie purvi jeb kūdrāji rada nozīmīgas oglekļa dioksīda CO2 emisijas, tādēļ to rekultivācija ir ļoti svarīga. Šobrīd Latvijā nav izstrādāta īstenošanas stratēģija par standarta pieeju un pārvaldības pamatprincipiem degradēto kūdrāju apsaimniekošanā. Informācija par teritorijām un precīzām atrašanās vietām, kā arī šo teritoriju klasifikācija saistībā ar klimata pārmaiņu ietekmi ir nepietiekama. Tā kā 2013. gada globālā klimata nolīgums pēc 2020. gada ietver pienākumu ziņot par emisiju un kūdrāju atjaunošanu un nosusināšanu (mitrāju apsaimniekošanu), ir nepieciešami ātri pieejami, uzticami, visaptveroši, augstas izšķirtspējas un telpiski skaidri dati par degradēto kūdrāju apjomu un statusu, kā arī – siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizāciju nacionālā līmenī.

Pētījumā tiks izstrādāta metode, kas ļaus noteikt Latvijas degradēto kūdrāju radīto SEG emisijas daudzumu un lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumentus, lai optimizētu bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu, ekonomisko izaugsmi un klimata pārmaiņu mazināšanu ilgtermiņā. Viens no projekta uzdevumiem ir izveidot arī degradēto kūdrāju sarakstu un datubāzi, kā arī sniegt atbalstu politikas veidotājiem.

Pētījuma mērķis:
Izstrādāt lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumentus atbildīgai degradēto kūdrāju teritoriju apsaimniekošanai un ilgtspējīgai izmantošanai Latvijā.

Pētījuma galvenie uzdevumi:

  • Degradēto kūdrāju SEG emisijas mērīšanas metodes aprobēšana, kas balstīta uz lauka pētījumiem un ir saskaņā ar ANO starpvaldību ekspertu grupas klimata pārmaiņu (IPCC) pamatnostādnēm par siltumnīcefekta gāzu uzskaiti.
  • Veikt Latvijas degradēto kūdrāju inventarizāciju, izstrādāt datubāzi, un nodrošināt sabiedrības piekļuvi datu izmantošanai.
  • Izstrādāt lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumentu degradēto kūdrāju teritoriju apsaimniekošanai, kas nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības ekoloģiski atjaunojamo aspektu līdzsvaru, ieguvumus ekonomiskajai izaugsmei un SEG emisiju samazinājumu.
  • Atbalstīt politikas veidotājus, nodrošinot stratēģisku pamatu degradēto kūdrāju ilgtspējīgas izmantošanas pieeju īstenošanai un integrēšanai Nacionālajā Kūdras ieguves stratēģijā. 

Veicamās darbības:

  • Analizēt normatīvo aktu bāzi un plānošanas jautājumus, lai identificētu problēmas, kas kavē degradēto kūdrāju apsaimniekošanu un veicina vides izmaiņas. Pētīt un analizēt citu valstu pieredzi degradēto kūdrāju pārvaldībā (Baltijas un Ziemeļvalstu, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Īrijas, u.c.).
  • Aprobēt SEG emisiju uzskaites metodoloģiju saskaņā ar IPCC mitrāju vadlīnijām, lai izstrādātu specifiskus valsts emisijas faktorus un sekmētu uzlabojumus nacionālajā SEG emisiju uzskaitē, un īstenotu ierosināto darbību ietekmes novērtēšanu.
  • Definēt degradēto kūdrāju klasifikācijas kritērijus un noteikt optimālo apsaimniekošanas pieeju, tādejādi iegūstot datus optimizācijas modelim.
  • Veikt degradēto kūdrāju teritoriju inventarizāciju un izstrādāt datu bāzi, tādējādi iegūstot datus optimizācijas modelim un SEG uzskaitei.
  • Izvēlēties demonstrējamās teritorijas, veikt hidroloģisko un biotopu izpēti, kā arī  ekosistēmu un to pakalpojumu ekonomisko novērtējumu, tādējādi iegūstot ievades datus optimizācijas modelim. Demonstrēt degradēto kūdrāju ilgtspējīgas izmantošanas pieejas.
  • Izstrādāt lēmumu pieņemšanas atbalsta rīku – degradēto kūdrāju ilgtspējīgas izmantošanas optimizācijas modeļa karti, kurā apvienotas vairāku kritēriju metodes un ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (ĢIS) kombinācijas, un veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru (IVN) rīkam/izstrādātajai stratēģiskajai pieejai.
  • Pārbaudīt un demonstrēt izstrādātos ilgtspējīgas izmantošanas un apsaimniekošanas scenārijus izvēlētajās demonstrējumu teritorijās. Pamatojoties uz secinājumiem, kas iegūti lauka pētījumos projekta teritorijās, izstrādāt ieteikumus un mehānismus degradēto kūdrāju teritoriju ilgtspējīgas izmantošanas modeļa piemērošanai un īstenošanai, un inovatīvas pieejas kūdras purvu apsaimniekošanas politikas veidošanā.
  • Īstenot mērķauditoriju informējošas aktivitātes, lai sekmētu publiskā un privātā sektora sadarbību, iesaistīšanos un līdzdalību.

Plānotie rezultāti:

  • Apzināta pašreizējā situācija, veikta tās izpēte un tiesiskā regulējuma analīze, un novērtētas izvēlēto demonstrējumu teritorijas (tostarp ūdens līmeņa svārstību novērojumi) un iespējamie apsaimniekošanas risinājumi.
  • Izstrādāts Laugas purva apsaimniekošanas plāns.
  • Izveidota ĢIS datu bāze, aptauja un identificētas degradēto kūdrāju platības.
  • Aprobēta SEG uzskaites metodoloģija par galvenajām SEG avotu kategorijām pārvaldāmajos mitrājos, saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) mitrāju vadlīnijām.
  • Izstrādāti kūdrāju klasifikācijas kritēriji.
  • Novērtēts visu degradēto kūdrāju dabas kapitāls.
  • Izstrādāts zemes ilgtspējīgas izmantošanas un apsaimniekošanas atbalsta modelis optimālai degradēto kūdrāju atkalizmantošanai.
  • Īstenoti degradētu kūdrāju ilgtspējīgas apsaimniekošanas scenāriji izvēlētajās demonstrējumu teritorijās.
  • Sagatavots degradēto kūdrāju ekosistēmu pakalpojumu ietekmes novērtējums.
  • Ekonomiskie un vides kritēriji ir sakārtoti prioritārā secībā, balstoties uz bijušo kūdras ieguves lauku izpēti degradētajās teritorijās.
  • Izstrādātas rekomendācijas finanšu un citu valsts un pašvaldību instrumentu piemērošanai ilgtspējīgas degradētu kūdrāju izmantošanas scenārijiem klimata pārmaiņu mazināšanai.
  • Organizēti informēšanas, izglītošanas un pieredzes apmaiņas pasākumi publiskā un privātā sektora iesaistei (semināri, publikācijas, dokumentālā filma utt.).
  • Oglekļa tirgus pieeju novērtējums.
  • Veikto pasākumu rezultātā plānotas oglekļa dioksīda emisiju samazināšana par 2226,54 tonnām gadā.
  • Plānota oglekļa sekvestrācija (oglekļa dioksīda piesaistīšana) – 838,34 tonnas gadā.

Aktualitātes

  1. 2017.09.18. Starptautiskajā Baltijas Kūdras forumā Dabas aizsardzības pārvalde akcentē nozaru sinerģiju dabas saglabāšanā un ekonomiskajā attīstībā

Copyright © 2008 LVMI Silava. All rights reserved.