Aktīvie pētījumi

Audžu uz kūdras augsnēm vētru bojājumu riska novērtēšanas rīka izstrāde
Projekta vadītājs: Āris Jansons
Sākuma datums: 1.4.2017
Beigu datums: 31.3.2020

Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts (Nr. 1.1.1.1/16/A/260)
Programma "Izaugsme un nodarbinātība"
specifiskais atbalsta mērķis 1.1.1. "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktrā"
pasākums 1.1.1.1. "Praktiskas ievirzes pētījumi"

Vētras ir nozīmīgākais Eiropas mežus ietekmējošais dabiskais traucējums. Latvijā pēdējā desmitgadē vētru radītie tiešie zaudējumi meža īpašniekiem lēšami ~164 milj. EUR apmērā. Sagaidāms, ka klimata izmaiņu dēļ to nozīme nākotnē turpinās pieaugt. Izmantojot meža apsaimniekošanas pasākumus, kas paaugstina audžu vēja noturību, zaudējumus ir iespējams nozīmīgi samazināt. Dažādu mežsaimniecisko darbību sagaidāmās ietekmes uz koku vēja noturību novērtēšanai ir izstrādāti vairāki modeļi (ForestGALES, HWIND), bet to izveidē nav (HWIND) vai nepietiekami (ForestGALES) izmantoti koki, kas auguši uz kūdras augsnēm. Latvijā nozīmīgas meža platības aug uz slapjām vai nosusinātām kūdras augsnēm (kopā 721 tūkst. ha), un tieši šīs audzes visbiežāk cieš no vēja radītajiem bojājumiem. Tāpat minētajos modeļos trūkst datu par lielu dimensiju (HWIND: augstums ≥24 m), kādas tiek sasniegtas Latvijas mežos auglīgākajās augsnēs, priežu un egļu vēja noturību.

Pētījuma mērķis ir iegūt vēja ietekmei uz kūdras augsnēs hemiboreālajos mežos augošiem kokiem raksturojošas sakarības un izstrādāt meža apsaimniekošanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmu (rīku) vēja bojājumu draudu un riska novērtēšanai, kā arī sagatavot rekomendācijas meža apsaimniekošanas pasākumiem bojājumu mazināšanai.

Pētniecībai nepieciešamos datus paredzēts iegūt, veicot dažādu dimensiju koku noturības testus – mērot spēku, pie kura koks tiek izgāzts vai nolauzts, kā arī analizējot to sakņu sistēmu sasalušās, nesasalušās, meliorētās un pārmitrās kūdras augsnēs un tās saikni ar koku noturību.

Pētījuma rezultātus plānots apkopot 12 zinātniskajos rakstos un ar tiem uzstāties vietējās un starptautiskās zinātniskās konferencēs, iepazīstinot ar sasniegto zinātniekus, kā arī projekta netiešo mērķa grupu – meža īpašniekus un apsaimniekotājus, meža nozares uzņēmumu pārstāvjus, mežsaimniecības un klimata politikas veidotājus un par to ieviešanu atbildīgo institūciju pārstāvjus.

Atslēgas vārdi: hemiboreālie meži, meža apsaimniekošana, vēja bojājumi, vējgāze, vējlauze, dabas stihija.

Pētījumu LVMI Silava īsteno sadarbībā ar SIA MVR LUX.

Pētījuma aktivitātes:

  1. Koku noturību augsnē raksturojošo datu ieguve
    1.1. Sakņu sistēmas raksturošana
    1.2. Meža augsnes sasaluma raksturošana
  2. Koku izturību statiskā slodzē raksturojošo datu ieguve
    2.1. Koku izturības robežas noteikšana
    2.2. Koku masas sadalījuma noteikšana
  3. Koku noturības novērtēšanas diagnostiskā rīka izstrāde
    3.1. Vētru bojājumu draudu telpiskā sadalījuma raksturošana
    3.2. Vēja bojājuma riska novērtēšanas rīka izstrāde
  4. Diagnostiskā rīka validācija
  5. Intelektuālā īpašuma reģistrācija

Kopējais projekta budžets ir 593 221,36 EUR, no tā ERAF finansējums 403 382,81 EUR. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums veido 68% no kopējā projekta budžeta.

Aktualitātes

  1. 20.04.2017. Projekta uzsākšana
    Pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumam, Latvijas pētniekiem ar šo projektu nodrošināta iespēja veikt pētījumus koku vēja noturības analīzes jomā daudz lielākā mērā nekā tikai nacionālajos projektos, iegūstot informāciju un radot zināšanas, kas papildinās ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mēroga izpratni par atsevišķiem šīs tēmas aspektiem. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir būtisks, lai nodrošinātu empīrisko datu ievākšanu, tos ne tikai izmantojot lokāli, bet arī kopējas, reģionālas datu bāzes vajadzībām, nodrošinot iespējas turpmākai kooperācijai starp valstīm un augstākas kvalitātes vēja bojājumu prognožu sagatavošanai, līdz ar to pamatotu materiālu adaptācijas politikas izstrādēm Eiropas mērogā.
    Uzsākta ERAF līdzfinansēta projekta "Audžu uz kūdras augsnēm vētru bojājumu riska novērtēšanas rīka izstrāde" (Nr. 1.1.1.1/16/A/260) īstenošana. Pētījumu plānots realizēt 3 gadu laikā, ievācot un analizējot datus par koku sakņu sistēmu audzēs uz kūdras augsnēm, kā arī ievācot empīriskos datus par koku izturību statiskā slodzē. Visa iegūtā informācija tiks izmantota koku noturības novērtēšanas diagnostiskā rīka izstrādei un validācijai. Kontaktā ar datiem par vētru bojājumu draudu telpisko sadalījumu būs iespējams izstrādāt pamatotas rekomendācijas šī dabiskā traucējuma ekonomiskās ietekmes mazināšanai, kā arī ieteikumus atbalsta vai citu politikas instrumentu maiņai, lai veicinātu meža sektora adaptāciju klimata izmaiņām.
    Pētījuma sākotnējā etapā nozīmīgākais darbu apjoms būs saistīts ar empīrisko datu ievākšanu, tomēr atsevišķos aspektos, kur dati jau pieejami, tiks veikta to apkopošana un analīze, lai nodrošinātu vienmērīgu projekta darbu plūsmu un rezultātu sasniegšanu. Pieteikta un akceptēta projekta grupas pētnieku dalība 8. starptautiskajā IUFRO Vēja un koku konferencē (International Conference on Wind and Trees), kas notiks Nacionālajā atmosfēras izpētes centrā (National Center for Atmospheric Research’s, NCAR), Boulder, Kolorādo, ASV. Paredzēta uzstāšanās ar ziņojumu "Mehānistiska vēja bojājumu modeļa izmantošana adaptācijas stratēģiju novērtēšanai: parastā egle Latvijā" (Application of mechanistic wind damage model to assess adaptation strategies: case study of Norway spruce in Latvia). Tāpat pieteikta un akceptēta dalība konferencē 7. starptautiskajā simpozijā "Sakņu un kokaugu fizioloģija" (7th International Symposium on Physiological Processes in Roots of Woody Plants), Tartu, Igaunijā, prezentējot ziņojumu "Jaunu priežu sakņu biomasa audzēs uz minerālaugsnēm" (Coarse root biomass of young Scots pine stands in the forest types on dry mineral soils in Latvia). Šī ziņojuma sagatavošanai apkopotā un analizētā informācija tiks izmantoa kā references materiāls salīdzināšanai ar datiem no audzēm uz kūdras augsnēm. Ņemot vērā, ka konferences notiek projekta sākuma fāzē, tās tiks izmantotas ne tikai rezultātu prezentēšanai, bet arī kontaktu jaunu kontaktu dibināšanai ar citās valstīs tajā pat jomā strādājošiem pētniekiem un metodisko risinājumu meklēšanā, nodrošinot iespējami efektīvu projekta rezultātu sasnigšanu. Izmantojot konferenču vajadzībām apkopoto un analizēto materiālu uzsākts darbs pie pirmās no 12 projektā paredzētajām publikācijām.
  2. 01.07.2017. Realizēts projekta pirmais posms. Relīze šeit.
  3. 11.09.2017. Norisinājies projekta seminārs. Relīze šeit.
  4. 18.10.2017. Norisinājies projekta otrais seminārs. Relīze šeit.

Copyright © 2008 LVMI Silava. All rights reserved.