Aktīvie pētījumi

Priedes augšanas un sēklu daudzuma novērtējums ilgtermiņa izmēģinājumos
Projekta vadītājs: Imants Baumanis
Sākuma datums: 1.1.2004
Beigu datums: 31.12.2008

Pētījuma finansētājs – Latvijas Zinātnes padome.

Pētījuma mērķis – turpināt pirms 8–11 gadiem ierīkoto priedes dabiskās un mākslīgās atjaunošanas paņēmienu izmēģinājumu (silā, mētrājā, lānā un slapjajā mētrājā) izvērtēšanu un izretināšanu (Nr.105–113).

2008. gada darba uzdevumi:

  • apsekot dabiskās atjaunošanas eksperimentālos objektus;
  • izstrādāt rekomendācijas objektu turpmākai apsaimniekošanai;
  • sagatavot demonstrējumu objektus ar dabiskās un mākslīgās atjaunošanas variantiem;
  • sagatavot pārskatu un publikācijas.

Darba gaita un rezultāti
Priedes dabiskās un mākslīgās atjaunošanas pētījumi veikti 9 ilgtermiņa izmēģinājumu objektos: Nr.105 – Daudzeva – Ln; Nr.106 – Jaunjelgava – Sl; Nr.107 – Pope – Mr; Nr.108 – Vijciems – Mr; Nr.109 – Vijceims – Mr; Nr.110 – Dviete – Ln; Nr.111 – Daugavpils – Mr; Nr.112 – Silene – Ln; Nr.113 – Skrunda – Mrs.

Ir vairāki atjaunošanas varianti:

  • dabiskā atjaunošanās izcirtumā ar un bez augsnes gatavošanas;
  • dabiskā atjaunošanās zem sēklu kokiem ar un bez augsnes gatavošanas;
  • dabiskā atjaunošanas zem sēklu kokiem ar koku skaitu 20–40 un 60 ar un bez augsnes gatavošanas;
  • stādot selekcionētu stādmateriālu;
  • stādot vietējas izcelsmes stādmateriālu;
  • sējot selekcionētu un vietējas izcelsmes stādmateriālu.

Pētījumu objekti Nr.105–109 ierīkoti 1997. gadā, bet Nr.110–113 – 1999. gadā, Nr.108 objekts ierīkots 1996. gadā ar dažādu (20–40–60) sēklu koku skaitu uz ha. Visi eksperimenti ierīkoti 4–5 atkārtojumos.

Pārskata gadā apsekoti visi 9 eksperimentālie objekti. Novērtēts objekta atjaunošanās stāvoklis, kopšanas nepieciešamība tuvāko 5 gadu periodam un eksperimentāla objekta pataloģiskais stāvoklis.

Objektiem atjaunoti parcelu stūru mieti un to marķējums, iztīrītas vizūras starp variantiem. Daudzevas (Nr.105) objektā novērojami lieli maijvaboļu un citu kaitēkļu bojājumi, kuru rezultātā kultūra ir stipri cietusi veidojot lielas lauces un nav turpmāk izmantojama pētnieciskajām vajadzībām. Tomēr atsevišķi varianti var kalpot kā demonstrējamie objekti.

Pētnieciskajām vajadzībām nav izmantojams arī Popes (Nr.107) objekts, jo kultūra nevienmērīgi atjaunojusies, vairākos atkārtojumos dzīvnieku bojājumu un sazēluma dēļ ir lieli izkritumi.

Dvietes (Nr.110) objektā atjaunošanās un saglabāšanās notikusi apmierinoši. 2009. vai 2010. gadā veicama jaunaudžu kopšana, izcērtot bērzus un sabiezinātās dabiski veidojušās jaunaudžu grupas.

Jaunjelgavas (Nr.106) objektā - nelieli maijvaboļu bojājumi. Kopšana jāveic 2009. –2010. gg., izcērtot bērzus un izretinot sabiezinātas priežu jaunaudzes. Eksperimentā ierīkots demonstrējamais objekts, kur var salīdzināt dabā dažādus atjaunošanas variantus. Objekts izraudzīts meža nozares un studentu apmācībai. Piesaistīts students (J. Kalniņš) bakalaura darba izstrādei 2009. gadā. Objekts sadalīts variantos ar atšķirīgu koku retināšanas intensitāti.

Daugavpils (Nr.111) objektā dabiskās atjaunošanās parcelēs jāveic retināšana 2009.vai 2010. gadā. Eksperimentā ierīkots demonstrējamais objekts dažādu atjaunošanas variantu un sēklu izcelsmes salīdzināšanai. Objekts iekļauts arī J. Kalniņa bakalaura darba izstrādē ar dažādu retināšanas intensitāti.

Silenes objekts (Nr.112) samērā labi atjaunojies un saglabājies, bet tajā ir ļoti atšķirīgi ekoloģiskie apstākļiem, kas var izraisīt pētījumu rezultātu atšķirības. Kopšana veicama 2009. vai 2010. gadā, izcērtot bērzu atvases un sabiezinātās jaunaudžu vietas.

Skrundas objekts (Nr.113) samērā labi atjaunojies un saglabājies. Eksperimenta 1. atkārtojums (D pusē) atrodas pazeminātā vietā, kādēļ kociņi stipri atšķiras no pārējā eksperimenta. Nebūtu ieteicams to izmantot kopējā vērtējumā, bet 2009. vai 2010. gadā jāizcērt bērzu atvases.

Vijciema objekts (Nr.108) ar dažādu sēklu koku skaitu samērā labi atjaunojies un saglabājies. Nokavēta sēklu koku izvākšana. Zem sēklu kokiem visos objektos veidojas neatjaunojušās platības. Sēklu koki izvācami savlaicīgi - otrajā vai trešajā gadā pēc sekmīgas atjaunošanās. 2009. –2010. gadā jaunaudžu sabiezinātās vietas jāretina.

Vijciema objekts (Nr.109) samērā labi atjaunojies, tajā veikta kopšana pirms 3 gadiem. Tuvāko 5 gadu laikā izretināmas sabiezinātās dabiski atjaunojušās jaunaudzes.

Visos priežu ilgtermiņa atjaunošanas parauglaukumos (izņemot Nr.105 un 107) veicama atkārtota koku augstuma un caurmēra pārmērīšana (ik pēc 5 gadiem), lai raksturotu audžu dinamisko attīstību. Mākslīgi atjaunotajās parcelēs izcērtami visi piesējušies koki. Optimālais saglabājamais koku skaits uz hektāra 2000–2300. Izcērtami visi bērzi u.c. koku sugas, kuras traucē priežu augšanu.

Pētījuma zinātniskais pārskats


Izpildītāji:

Copyright © 2008 LVMI Silava. All rights reserved.