Aktīvie pētījumi

Meža koku ģenētisko resursu raksturošana un inventarizācijas aizsargājamās teritorijās
Projekta vadītājs: Arnis Gailis
Sākuma datums: 16.7.2007
Beigu datums: 15.11.2007

Pētījuma finansētājs – Meža attīstības fonds.

Pētījuma mērķis: nodrošināt Zemkopības Ministrijas sagatavotā dokumenta "Lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo augu un dzīvnieku, meža un zivju ģenētisko resursu ilgtermiņa saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas programma 2007.–2009. gadam" plānoto uzdevumu izpildi meža koku ģenētisko resursu sadaļā, iesaistot programmas uzdevumu izpildē profesionālus darbiniekus un sekmēt izpratnes veidošanos par ģenētisko resursu saglabāšanas nepieciešamību.

Pētījuma laikā veikta 2006. gadā izstrādāto meža koku ģenētisko resursu deskriptoru adaptēšanu visām koku sugām, katram meža koku ģenētisko resursu veidam dokumentējot 1–3 vienības. Ģenētisko resursu aprakstīšanas procesā konstatētas vairākas pazīmes, kuru aprakstīšana tika atzīta par nelietderīgu, jo nedod informāciju ģenētisko resursu vienības raksturošanai ilgtermiņā, vai arī pazīme nesatur būtisku informāciju par ģenētisko resursu vienību. Pēc iepriekš izstrādātajām pazīmēm kopā aprakstītas 135 vienības. Apkopotā informācija deva iespēju optimizēt aprakstāmo pazīmju sarakstus.

Lai ģenētisko resursu mežaudžu apsaimniekošanas principus iestrādātu aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanas plānošanas dokumentos, izvēlētas divas aizsargājamās dabas teritorijas – dabas parks "Tērvete" un dabas parks "Daugavas loki". Abām teritorijām 2008. gadā paredzēta dabas aizsardzības plāna aktualizācija un individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu izstrāde. Dabas parkā "Tērvete" atrodas parastās priedes ģenētisko resursu mežaudze Bēnes-Svirlaukas priede 904,5 ha platībā. Uz šo brīdi dabas parka "Tērvete" mežaudzēm nav izstrādāts apsaimniekošanas plāns, tāds nav arī ģenētisko resursu mežaudzei. Vairākos ģenētisko resursu mežaudzes nogabalos ir izdalīti meža biotopi, bet to apsaimniekošana nav paredzēta. Resursu mežaudzē saimnieciskā darbība praktiski nenotiek. LVMI Silava speciālisti izstrādāja ieteikumus labojumiem dabas parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos, lai varētu nodrošināt Bēnes-Svirlaukas ģenētisko resursu mežaudzes apsaimniekošanu un aizsardzību atbilstoši ģenētisko resursu mežaudžu apsaimniekošanas principiem.

Dabas parks "Daugavas loki" ir bagāts ar ievērojamiem meža resursiem. Veicot mežaudžu apsekošanu vizuāli novērtēti visi dabas parka teritorijas astoņos meandros atrodošies mežu masīvi. Teritorijā kopumā dominē sausieņu meža augšanas apstākļu tips un izplatītākie meža tipi ir lāns un damaksnis. Atbilstoši meža tipam, valdošā koku suga ir parastā priede, kas veido tīraudzes, vai audzes ar nelielu egles un bērza piemistrojumu. Pēc sākotnējā novērtējuma, kā ģenētisko resursu mežaudzes kritērijiem atbilstošas lietderīgi apsaimniekot Ververu lokā Daugavpils mežniecības teritorijā un Daugavsargu lokā Grīvas mežniecības teritorijā atrodošās priežu audzes. Dabas aizsardzības plāna izstrāde šobrīd ir darba procesā, to paredzēts pabeigt 2009. gada pavasarī. Uz šo brīdi piesaistītie eksperti ir veikuši parka teritorijas apsekošanu un novērtējumu. Turpmākā darba gaitā, apkopojot visu ekspertu viedokļus un vēlmes, sāksies darbs pie teritorijas zonējuma izstrādes. LVMI Silava speciālisti, nosakot ģenētisko resursu mežaudzes apsaimniekošanas principiem atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus katram meža nogabalam Ververu un Daugavsargu lokos, izstrādā ieteikumus mežaudžu apsaimniekošanai, lai kopā ar teritorijas lielāko apsaimniekotāju – a/s "Latvijas valsts meži" izveidotu parastās priedes ģenētisko resursu mežaudzes apsaimniekošanas plānu ilgtermiņam, un iestrādātu tā realizēšanai nepieciešamos priekšnoteikumus dabas parka "Daugavas loki" individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektā.

Trešā pētījuma uzdevuma izpildei – parastās priedes dižkoku ģenētiskās daudzveidības skaidrošanai un salīdzināšanai ar Latvijas priežu mežaudžu ģenētisko struktūru, ievākti koksnes (t.sk. daži skuju) paraugi DNS izdalīšanai no parastās priedes dižkokiem, lielu vecumu sasniegušiem kokiem (pat līdz 350 gadiem) un priedēm, kuras pēc skaitliskajiem parametriem ir potenciālie dižkoki. Paraugi ievākti no priedēm Talsu, Tukuma, Dobeles, Kuldīgas, Liepājas, Jelgavas, Bauskas, Rīgas, Ogres, Jēkabpils, Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas rajonos. Dižkoku vai veco koku DNS konstatētas unikālas, šobrīd jaunākās mežaudzēs neatrastas alēles, kā arī būtiska alēļu frekvenču atšķirība starp mežaudzēm un veco priežu grupu.


Izpildītāji:

Copyright © 2008 LVMI Silava. All rights reserved.