Aktīvie pētījumi

Meža ugunsgrēka ietekmes uz koka dzīvotspēju novērtēšanas metodikas izstrāde
Projekta vadītājs: Jānis Donis
Sākuma datums: 18.4.2008
Beigu datums: 1.2.2010

Pētījuma pasūtītājs atbalstītājs a/s "Latvijas valsts meži".

Ugunsgrēki atsevišķos gados a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) mežos skāruši relatīvi lielas platības, piem., 2002. gadā 1570,5 ha, 2006. gadā 017,9 ha. LVM darbiniekiem jāpieņem lēmums par degumu turpmāko apsaimniekošanu, un arī LR normatīvie akti nosaka, ka pēc ugunsgrēka aprēķināmi tā radītie zaudējumi meža īpašniekam/valdītājam. Tomēr pašreiz nav vienotas metodikas, kas ļautu noteikt meža ugunsgrēkā cietušās audzes (koka) turpmāko dzīvotspēju. Iepriekšējā LVM izstrādātā metodika "Zaudējumu, kas radušies meža nopostīšanas gadījumos, aprēķināšanas metodika" ir novecojusi un neatbilst spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Atbilstoši augstākminētajam, pētījuma mērķis ir izstrādāt metodiku ugunsgrēkos ietekmētu koku dzīvotspējas novērtēšanai un ugunsgrēka radīto zaudējumu aprēķināšanai.

2008. gadā ierīkoti 44 jauni parauglaukumi, kuros detāli uzmērīti 1854 koki. 2007. gadā un agrāk ierīkotajos parauglaukumos esošo koku atkārtota novērtēšana veikta sezonās sākumā (no 15. aprīļa līdz 23. maijam) un sezonas beigās (no 23. septembra līdz 8. oktobrim). Kopumā atkārtoti apsekoti 4330 koki.

Lai palielinātu analīzei izmantojamās informācijas apjomu izstrādāta vienkāršotās parauglaukumu ierīkošanas darba metodika, kura balstīta uz "tuvākā kaimiņa" metodi: uzskaites laukumu centrus nogabalā izvieto pēc iespējas vienmērīgi. Katrā uzskaites laukumā novērtējot tā centram tuvākā I stāva koku un šim kokam tuvākos 4 pirmā stāva kokus. Vienkāršotie parauglaukumi 2008. gadā ierīkoti 13 nogabalos, kopumā uzmērot 945 I stāva kokus.

Precīzākai datu analīzei 2009. gadā plānots izmantot Koksa (Cox) regresijas analīzi (viena no izdzīvošanas analīzes metodēm), taču jau pašreizējie starprezultāti ļauj secināt, ka koku atmiršana visstraujāk notiek pirmajos 2 gados pēc ugunsgrēka. Savukārt atmirušo koku skaits parauglaukumos, kas apsekoti 6 gadus pēc ugunsgrēka, faktiski nav pieaudzis, salīdzinot ar uzskaites datiem 3 gadus pēc ugunsgrēka. Uzmērītajos 2006. gada degumos 2008. gada rudenī dendrofāgie kukaiņi invadējuši 37% bērzu, 77% egļu, 40% priežu, bet uzmērītajos 2008. gada degumos 2008. gada rudenī invadēti 26% bērzu, 56% egļu, 38% priedžu. Priedes galvenokārt invadē priežu malkcirtis (14%) un priežu lielais koksngrauzis. Egles galvenokārt invadējis egļu sešzobu mizgrauzis un egļu jostainais koksngrauzis. Bērzus galvenokārt invadējis bērzu gremzdgrauzis.


Izpildītāji:

Copyright © 2008 LVMI Silava. All rights reserved.