Aktīvie pētījumi

Sakņu trupes uzraudzība un ierobežošana skujkoku mežos
Projekta vadītājs: Tālis Gaitnieks
Sākuma datums: 10.5.2005
Beigu datums: 30.12.2009

Pētījuma pasūtītājs – a/s  "Latvijas valsts meži".
Pētījuma līguma Nr. 5.5.-5.1/12001/05/23.

Pētījuma 4. etapā tika analizēti 2005.–2006. gadā ievāktie koksnes paraugi no trupējušiem egļu celmiem 284 objektos – kopumā 1182 koksnes paraugi. No tiem izdevās izdalīt 866 sēņu celmus. Dominējošās sēņu sugas bija bazīdijsēnes Heterobasidion parviporum un Stereum sanguinolentum un askusēnes Ophisostoma spp. (Graphium spp.) un Ascocoryne spp. Tika analizēti arī koksnes paraugi no nozāģētajiem 114 trupējušajiem kokiem un no tiem paņemti koksnes paraugi trijos augstumos – kopā 314 paraugu. No tiem izdevās izdalīt 323 sēņu celmu. Arī šajā gadījumā dominējušās bazīdijsēnes bija Heterobasidion parviporum un Stereum sanguinolentum, bet dominējošās askusēnes – Ascocoryne spp. un Nectria fuckeliana.

Lai novērtētu lapu koku piemistrojuma ietekmi uz sakņu trupes izplatību skujkoku audzēs, tika veikta literatūras analīze, ka arī izvērtēts 2005.–2006. gadā ievāktais empīriskais materiāls, izmantojot 330 nogabalu datus. Materiāla analīze liecina, ka tīraudzēs ir būtiski lielāks (p<0,05) Heterobasidion parviporum īpatsvars nekā egļu audzēs ar priežu un lapu koku piemistrojumu, bet trupējušo celmu īpatsvars tīraudzēs un mistrotās audzēs būtiski neatšķīrās (p>0,05).

2008. gada pavasarī Strenču kokaudzētavā tika papildināts eksperiments, lai novērtētu priedes un egles rezistenci pret Heterobasidion annosum. Tika sagatavoti 1280 priežu un egļu ietvarstādi no dažādas izcelsmes sēklām.

Lai noskaidrotu Heterobasidion sp. izplatību Latvijas izcelsmes priežu brīvapputes pēcnācēju stādījumos MPS Kalsnavas mežu novada teritorijā ierīkotajā plantācijā tika nozāģēta 421 ripa un uz 166 ripām konstatēts Heterobasidion annosum. Turpmākajā darba gaitā tiks veikta Heterobasidion annosum izolēto genotipu salīdzināšana, lai izdalītu rezistentākos stādījumu variantus.

Novērtējot Heterobasidion sp. sastopamību bijušās lauksaimniecības zemēs, secināts, ka apsekotajās platībās Heterobasidion sp. sastopamība ir ļoti zema (līdz 6%); pārsvarā ir izplatīta S grupa – Heterobasidion parviporum.

Analizējot Heterobasidion sp. augļķermeņu sastopamību uz mežizstrādes atliekām secināts, ka vēra meža tipā uz 1 m3 4 gadus vecām mežizstrādes atliekām Heterobasidion sp. augļķermeņu kopējais laukums ir 4 reizes lielāks, salīdzinot ar 3 gadīgām atliekām. Platlapju kūdrenī uz 1 m3 trupējušas koksnes (4 gadus vecas mežizstrādes atliekas) kopējais Heterobasidion sp. augļķermeņu laukums ir 1,5 reizes lielāks, salīdzinot ar 3 gadīgām atliekām. Analizētajos parauglaukumos (2007.–2008. gada dati) šaurlapu āreņa, platlapu āreņa, šaurlapu kūdreņa, vēra, gāršas un platlapu kūdreņa meža tipos 4 gadu laikā pēc mežizstrādes uz 1 m3 trupējušas koksnes izveidojušos Heterobasidion sp. augļķermeņu kopējais laukums ir 1672–7018 cm2. Lai ierobežotu sakņu piepes izplatību, nav pieļaujama svaigas ar Heterobasidion sp. inficētas egles koksnes atstāšana mežā.

Pētījuma zinātniskais pārskats (2008)


Copyright © 2008 LVMI Silava. All rights reserved.