Pētījumu arhīvs

AS "Latvijas valsts meži" valdījumā esošajos mežos bojāto egļu audžu masveida bojājumu iemeslu noskaidrošana un rekomendāciju izstrāde bojāto audžu apsaimniekošanai
Projekta vadītājs: Andis Lazdiņš
Sākuma datums: 1.6.2010
Beigu datums: 31.1.2011

Pētījuma pasūtītājs – a/s "Latvijas valsts meži".

Pētījuma mērķis ir noskaidrot iespējamos egļu audžu masveida bojājumu iemeslus a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) valdījumā esošajos mežos un izstrādāt rekomendācijas bojāto audžu apsaimniekošanai.

Pētījuma darba uzdevumi ir:

  1. Parauglaukumu ierīkošana un empīrisko datu ieguve.
  2. Datu analīze un rekomendāciju izstrādāšana.
  3. LVM darbiniekiem semināra organizēšana un vadīšana, tos iepazīstinot ar projekta gaitu un sasniegtajiem rezultātiem.

Galvenie rezultāti:

Projekta pirmajā etapā LVM valdījumā esošajos mežos 20 nogabalos, kur konstatēti raksturīgi egļu bojājumi (kalstošas galotnes) ierīkoti 40 izpētes parauglaukumi 500 m2 platībā katrs. Visos parauglaukumos noteikti mežaudžu taksācijas rādītāji (caurmērs krūšu augstumā un koku augstums augstumlīknes konstruēšanai), ievākti koku (tikai eglei) urbumi 25 kokiem, noteikts organiskā slāņa (0 horizonta un kūdras vidējais biezums), ievākti augsnes paraugi 0–80 cm dziļumā, noteikts augsnes tips atbilstoši starptautiskajai augšņu klasifikācijas sistēmai, ievākti sakņu paraugi 0–60 cm dziļumā dzīvo sakņu biomasas noteikšanai un 0–20cm dziļumā sakņu vitalitātes novērtēšanai un mikorizas pētījumiem, kā arī ievākti dzīvo skuju paraugi no dzīvo koku vainaga vidusdaļas, lejasdaļas un galotnes. Visiem kokiem 3 ballu sistēmā novērtēti vainaga bojājumi (defoliācija). Sanitārajās cirtēs egļu audzēs ārpus projekta ietvaros ierīkotajiem izmēģinājumu objektiem veikta Physokarmes piceae (egļu bruņuts) uzskaite bojātajos kokos, kā arī novērtēta Ips typographus (astoņzobu mizgrauzis) izplatība šajās audzēs. Laboratorijā noteikts augsnes granulometriskais sastāvs, mitruma saturs, augiem viegli pieejamie NH4–1 un NO3–1 daudzums, kopējais N, P, K, C, Mg, Ca un Mn. Egļu skujas sašķirotas pēc vecuma 2010. gada un vecākās skujās un abās frakcijās noteikts kopējais N, K, Mg, Ca un Mn. Dzīvo sakņu biomasa noteikta gravimetriski. Iegūto empīrisko datu statistiska apstrāde tiks pabeigta 2010. gada novembra beigās.

Turpinās darbs pie tālizpētes izmēģinājumiem, kā arī pie iespējamo zaudējumu novērtēšanas, izmantojot SIA "Rīgas meži" veiktās mežaudžu apsekošanas datus iespējamā bojājumu apjoma novērtējumam. Ilgtermiņa pētījumu programmas izstrāde atlikta uz decembra mēnesi, lai pētījumu programmā iekļautu LU, LLU un citu organizāciju priekšlikumus pētījuma saturam un darbu izpildes struktūrai. Ir saņemti priekšlikumi no Lietuvas mežu institūta un Tartu dzīvības zinātņu universitātes par kopīga sadarbības projekta uzsākšanu egļu audžu bojāejas iemeslu skaidrošanai un mežsaimniecības prakses pilnveidošanai egļu audžu noturības pret ārējiem vides faktoriem palielināšanai.


Copyright © 2008 LVMI Silava. All rights reserved.