Pētījumu arhīvs

Maksimāli pieļaujamais medījamo dzīvnieku populāciju blīvums un minimālais jeb kritiskais populāciju lielums (2011)
Projekta vadītājs: Agrita Žunna
Sākuma datums: 28.4.2011
Beigu datums: 30.11.2011

Pētījuma finansētājs – Medību saimniecības attīstības fonds.

Pētījuma mērķis ir atrast netiešus, vienkārši konstatējamus rādītājus, kas saista dzīvnieku skaitu un populāciju blīvumu ar to apdzīvoto vidi un norāda virzienus un apjomus, kādos populācija būtu jāregulē. Dzīvnieku uzskaites, kas šobrīd kalpo par pamatu medību saimniecības plānošanai un medību slodzes regulēšanai, prasa lielus resursus, to rezultātu vērtības nav precīzas un ir viegli apstrīdamas. Šī pētījuma rezultātā tiks izstrādāti praktiski ieteikumi zemes un medību tiesību lietotājiem, lai medījamo dzīvnieku populāciju lieluma dēļ to darbības rezultātā nerastos būtiski konflikti, kā arī tiks ieteikti indikatori, kas brīdinātu par konflikta tuvošanos. Par izpētes sugām izvēlēti aļņi, staltbrieži, stirnas un meža cūkas – medījamie dzīvnieki, saistībā ar kuriem var rasties konflikti starp zemes lietotājiem, to radīto mežsaimniecības un lauksaimniecības postījumus dēļ.

Apzinot dažādus projekta pētījumiem būtiskus faktorus un parametrus, izvēlēti kritēriji piemērotu parauglaukumu atlasei un kopumā atlasīti 60 kvadrāti (10x10km), kuru parametri vistuvāk atbilst Latvijas vidējiem rādītājiem. Divu projekta norises gadu laikā apsekoti 30 kvadrāti. To skaitā ietvertas arī 10 līdzšinējās Pārnadžu monitoringa teritorijas. Izvēlētajos parauglaukumos iegūta informācija par pārnadžu barošanās apstākļiem, vecuma struktūru, auglību, mežsaimniecībai un lauksaimniecībai nodarītajiem postījumiem.

Auglības pētījumiem iegūtais materiāls sniedz informāciju par staltbriežu un aļņu govju reproduktīvo stāvokli. Līdzšinējie rezultāti uzrāda tendenci, ka jaunās gotiņas apaugļojas vēlāk sezonā, savukārt vidēji vecās un vecās – riesta sezonas sākumā. Kā arī konstatēts, ka gan staltbriežu, gan aļņu govis vairošanās procesā iesaistās jau otrajā dzīves gadā, kas norāda vai nu uz populācijas dzimuma-vecuma struktūras nelabvēlīgām izmaiņām, vai dabas apstākļu labvēlīgu ietekmi uz populāciju.

Pārnadžu nodarīto kokaugu postījumu uzskaites neuzrādīja būtiskus postījumus nevienā no līdzšinējām izpētes teritorijām. Vietās, kur postījumi apsekoti vairākus gadus pēc kārtas (Pārnadžu monitoringa teritorijas), ievērojamas postījumu procentu izmaiņas, salīdzinot dažādus gadus, nav konstatētas.

Novērtējot kokaugu apkodumus vasaras sezonā, var spriest par pārnadžu noslogojumu uz teritoriju. Uzskaites izvēlētajās pētījuma teritorijās parāda, ka pārnadžu barošanās biotopi tiek izmantoti maz vai optimāli. Izņēmums ir tikai Ugāles mežniecība, kurā apkodumu procents bija virs optimālā un iespējams norāda uz paaugstinātu pārnadžu radīto slodzi uz biotopu.

Apsekoti dažādu kultūraugu lauki, lai konstatētu lauksaimniecībai nodarītos postījumus. Lielākoties vidējais postījumu procents bija līdz 10%, atsevišķos kvadrātos – līdz 20%. Postījumus nodarījušas galvenokārt meža cūkas.

Uzsākta sākotnējā datu analīze šobrīd pieejamai informācijai par daļu no pētījumu uzdevumiem, kas veikti 2010. un 2011. gadā. Tiek arī ievākti dati par nomedīto dzīvnieku dzimuma-vecuma struktūru un uzkrāta informācija no medību pārskatiem, kas tiks izmantota tālākajā datu analīzē.

Pētījuma zinātniskais pārskats


Izpildītāji:

Copyright © 2008 LVMI Silava. All rights reserved.