Pētījumu arhīvs

Latvijas galveno meža koku sugu mežaudžu (populāciju) sēklu ieguves plantāciju un reproduktīvā materiāla ģenētiskās daudzveidības, izcelsmes saimnieciski nozīmīgu īpašību pētījumi ar molekulāro marķieru palīdzību (rekomendācijas meža atjaunošanai un selekcijai)
Projekta vadītājs: Ilze Veinberga
Sākuma datums: 16.7.2007
Beigu datums: 1.12.2009

Pētījuma finansētājs – Meža attīstības fonds.

2008. gadā:

  1. Veikta Sāvienas, Kurmales, Rankas, Dravas, Ziņģeru, Atašienes un Avotkalna priežu plantāciju genotipēšana ar kodola genoma DNS marķieriem un noskaidrots, ka tajās ir saglabāta Latvijas dabisko priežu audžu ģenētiskā daudzveidība un tā ir vienmērīgi sadalīta.
  2. Veikta Sventes egļu plantācijas genotipēšana ar kodola genoma DNS marķieriem un noskaidrots, ka tajās ir saglabāta Latvijas dabisko egļu audžu ģenētiskā daudzveidība. Salīdzinot ar priežu plantācijām, tajā daudzveidības sadalījums ir nevienmērīgāks.
  3. Izmantojot mitohondriju genoma DNS molekulāros marķierus analizēta Latvijas dabisko priežu un egļu audžu struktūra un noskaidrots:
    - Latvijas priežu audzes pēc to ģeogrāfiskā iedalījuma nesadalās, bet starp audzēm ir samērā liels ģenētiskās daudzveidības sadalījums (27%), kas turpmāk varētu dot iespēju atšķirt atsevišķas priežu audzes pēc to alēļu frekvencēm,
    - arī Latvijas egļu audzes pēc to ģeogrāfiskā iedalījuma nesadalās, tās ir savstarpēji līdzīgākas nekā priežu audzes. Atrasts, ka ģenētiskās daudzveidības sadalījums starp tām sastāda 7%.
  4. Izmantojot mitohondriju genoma DNS molekulāros marķierus un kombinējot tos ar kodola genoma un hloroplastu genoma DNS molekulāriem marķieriem, ir iespējams raksturot priedes un egles plantācijas. Tas dod iespēju kontrolēt reproduktīvā materiāla izcelsmi.
  5. Ar kodola genoma DNS molekulāriem marķieriem noteikti ģenētiskie attālumi starp 126 Misas priežu plantācijas kloniem un konstruēta dendrogramma, kuru var izmantot krustošanas shēmās.
  6. Izstrādāta molekulārās ģenētikas metode trupes sēnes Heterobasidium annosum detektēšanai augošos priežu kokos. Izveidota dažādā pakāpē inficētu priežu koku DNS kolekcija. Konstruēti parastās priedes kandidātgēnu praimeri un tie pārbaudīti realā laika PCR. Aprobētas metodes priežu koku inficēšanai ar H. annosum kontrolētos apstēkļos.
  7. Izveidota Sāvienas plantācijas Misas un Smiltenes bloku DNS kolekcija priežu ziedēšanas dinamikas pētījumiem. Veikta Misas bloka analīze ar hloroplasta genoma marķieriem. Netika atrasta ģenētiskā diferenciācija (populācijas struktūra) starp ziedēšanas dinamikas grupām, tātad ziedēšanas dinamikas atšķirības nav atkarīgas no indivīdu izcelsmes atšķirībām. Ziedēšanas laika atšķirību ģenētisko nosacījumu varētu izskaidrot ar atšķirībām specifiskos gēnos un to alēļu kombinācijās. Tāpēc turpmāk pētījumos varētu izmantot kandidātgēnu ekspresiju un to alēļu atšķirību.

Pētījuma zinātniskais pārskats (2008)

Pētījuma zinātniskais pārskats (2009)


Izpildītāji:

Copyright © 2008 LVMI Silava. All rights reserved.