Pētījumu arhīvs

Meža nekoksnes produktu izmantošanas tehnoloģiju ekonomiskais un ekoloģiskais novērtējums daudzfunkciju mežsaimniecībā
Projekta vadītājs: Māris Daugavietis
Sākuma datums: 2.1.2006
Beigu datums: 31.12.2008

Pētījuma finansētājs – Latvijas Zinātnes padome.

Ieviešot mežizstrādē jaunas tehnoloģijas un mežizstrādes atliekas savācot un uzglabājot kaudzēs kurināmās šķeldas ieguvei, būtiski mainās arī koku zaleņa savākšanas iespējas. Iepriekšējie pētījumi par bioloģiski aktīvo savienojumu saglabāšanos izkliedētās mežizstrādes atliekās un no zariem atdalītā zalenī nav izmantojami zaleņa ekstraktvielu iznākuma prognozēšanai. Zaleņa sadalīšanās procesa izvērtēšanai uzglabāšanas laikā ir nozīme arī ekoloģisko un augu barības vielu aprites jautājumu skaidrošanai.

Saskaņā ar 2008. gada darba uzdevumu tika skaidrotas koku zaleņa ekstraktvielu iznākuma un to sastāva izmaiņas uzglabājot zaleni kopā ar zariem atbilstoši mežizstrādes noteikumiem nokrautās kaudzēs dažādos gadalaikos kalendārā gada garumā.

Pētījumos tika noteiktas koku zaleņa rūpnieciskajā pārstrādē iegūstamos produktus raksturojošo vielu saturs izejvielā: kopējo ekstraktvielu daudzums, ēterisko eļļu saturs, sveķskābju un taukskābju saturs, hlorofila atvasinājumu un poliprenolu saturs.

Katrā gadalaikā tika sakrautas egļu zaru kaudzes rūpniecisku mežizstrādes cirsmu malās. Koku zaleņa paraugi tika ņemti un analizēti tūlīt pēc kaudžu izveidošanas, tad pēc 10 dienām un pakāpeniski ar lielāku intervālu tā, lai 90 dienu laikā veiktu vismaz 5 analīzes.

Kopējo ekstraktvielu daudzums tika noteikts ar Buchi ekstrakcijas sistēmu B-811 lietojot standarta Soksleta metodi. Iekārta ļauj strādāt standartizētos un reproducējamos apstākļos ar vienādiem ekstrakcijas parametriem katrā ekstrakcijas reizē. Ekstrakciju veica ar nepolāru šķīdinātāju Nefrāze, ko lieto arī rūpnieciskajā koku zaleņa ekstraktvielu ieguvē. Ēterisko eļļu saturu zalenī noteica ar hidrodestilācijas metodi izmērot destilācijas gaitā iegūto eļļu daudzumu.

Iegūtos ekstraktus pārziepjojot ar sārma šķīdumu un paskābinot tika izdalītas kopējās sveķskābes un taukskābes un noteikts to daudzums, kā arī nodalīti hlorofila atvasinājumi un noteikts to daudzums. Lietojot preparatīvo kolonu hromatogrāfiju tika izdalīti poliprenoli un noteikts to daudzums. Iegūtie rezultāti rāda, ka rudens-ziemas periodā bioloģiski aktīvās vielas, uzglabājot zaleni, noārdās lēnāk kā vasarā. No kopējo ekstraktvielu, sveķskābju un taukskābju daudzuma koku zalenī 3 mēnešu laikā, uzglabājot kaudzēs, rudens-ziemas periodā saglabājas vairāk kā 90%. Ēterisko eļļu zudumi 3 mēnešos sasniedz 30%, bet hlorofila atvasinājumu un poliprenolu zudumi – 40–45%.

Egļu skujas pavasara-vasaras periodā no zariem nobirst 2,5–3 mēnešu laikā, mitrumam samazinoties līdz 20% (no kopējās masas). Šajā periodā kopējo ekstraktvielu daudzums samazinās par 10–15%. Tas parāda, ka arī nobirušās skujas ir izmantojamas pārstrādei pēc vienkāršotām shēmām.

Secinājumi
Veiktie pētījumi ļauj zaleņa pārstrādes uzņēmumiem ieteikt:

  1. Pārstrādāt zaleni, kas glabāts zaros kaudzēs līdz 2 mēnešiem rudens-ziemas-pavasara sezonā pēc tradicionālās shēmas, iegūstot pilnu produktu klāstu, t.sk. hlorofila preparātus un poliprenolus.
  2. Ilgāk par 1. punktā minētajiem termiņiem uzglabātu zaleni, t.sk. no zariem nobirušās skujas, ieteicams pārstrādāt pēc vienkāršotas shēmas iegūstot ūdens ekstraktu, ēteriskās eļļas un kopējās ekstraktvielas augu aizsardzības līdzekļu ražošanai bez hlorofila savienojumu un poliprenolu izdalīšanas energoietilpīgos procesos.
  3. Mežistrādes atlieku savākšana un uzglabāšana kaudzēs izmantošanai enerģētikas vajadzībām ļauj paplašināt izejvielu bāzi zaleņa pārstrādei, vienlaicīgi apgrūtinot zaleņa atdalīšanu no zariem.

Pētījuma zinātniskais pārskats


Izpildītāji:

Copyright © 2008 LVMI Silava. All rights reserved.