Pētījumu arhīvs

Hidroloģiskie parametri kā teritorijas mežainuma un kokaudžu struktūras funkcija
Projekta vadītājs: Pēteris Zālītis
Sākuma datums: 3.1.2005
Beigu datums: 31.12.2008

Pētījuma finansētājs – Latvijas Zinātnes padome.

Turpināta ūdens bilances parametru (nokrišņu, intercepcijas, noteces, sniega segas biezuma un blīvuma, augsnes gruntsūdens līmeņa un pazemes spiedes ūdeņu pjezometriskā līmeņa) sistemātiska mērīšana nepārtrauktā, diennakts un dekādes režīmos Vesetnieku stacionāra atšķirīgas struktūras mežaudzēs 450 ha lielā teritorijā. Ievāktais materiāls unificēts, un ar to papildināta datu krātuve datorā, kas tagad aptver 45 gadu periodā (no 1963. gada) iegūto nepārtrauktu informāciju.

Pētījumu rezultāti veidos zinātnisko bāzi, izstrādājot meža izmantošanas un atjaunošanas normatīvus pārmitrajās jau meliorētās, kā arī pagaidām nemeliorētās platībās.

Meža ūdens bilances komponentu izmaiņas saistībā ar kokaudzes struktūras izmaiņām, šo komponentu atšķirības meža un nemeža ekosistēmās ļaus prognozēt upju ūdens režīmu sakarā ar pamesto lauksaimniecības zemju apmežošanu un teritorijas mežainuma palielināšanos.

Mērķa audžu parametri un krājas kopšanas ciršu normatīvi, kas mežkopības praksē ieviesti pirms 20 gadiem, izstrādāti uz plaša empīriskā materiāla bāzes un raksturo no pārbiezinātām jaunaudzēm izveidotās kokaudzes. Patlaban mūsu mežos krasi pieaug tādu audžu īpatsvars, kas veidojušās no retām jaunaudzēm, kurās kociņu skaits nepārsniedz 2000 gab. ha–1. Šādu audžu augšanas gaita ir visai savdabīga, un to neraksturo neviens pašreiz pieejamais augšanas gaitas modelis.

Augšanas gaitas izpēte mērķtiecīgi izveidotās jaunaudzēs veikta a/s "Latvijas valsts meži” astoņās mežsaimniecībās (MS) pavisam 421 audzē aptuveni 140 nogabalos priežu, egļu un bērzu tīraudzēs. Objekta izvēle, parauglaukumu mērīšana un datu apstrāde visās mežsaimniecībās izpildīta pēc vienādas metodikas. Neskatoties uz to, izvēlēto audžu parametri, kas aprēķināti, lai raksturotu mērķtiecīgi izveidotās audzes, ir savdabīgi – audžu krājas veido ļoti izkliedētu paraugkopu, kas būtiski atšķiras gan no fona rādītājiem meža inventarizācijas datu bāzē kopumā, gan no populārajām augšanas gaitas tabulām.

Ierīkotas gruntsūdens novērošanas akas 3 parauglaukumos Meža pētīšanas stacijas Kalsnavas meža novadā trīs dažādas auglības meža augšanas apstākļu tipos uz kalna nogāzēm, lai pētītu kailcirtes un izlases cirtes ietekmi uz augu barības vielu izskalošanos pēc šo ciršu izdarīšanas. Veiktas gruntsūdens un strautu ūdens ķīmiskās analīzes, lai noskaidrotu augu barības vielu fona koncentrāciju ūdenī pirms eksperimenta izdarīšanas.

Ilglaicīgos pētījumos gūtās atziņas tiek pārbaudītas un izmantotas, koriģējot ūdens līmeni augstajos purvos, kas sagatavoti kūdras izstrādei. Ierīkotas daudzas novērošanas akas un veikti gruntsūdens līmeņa sistemātiski mērījumi Cenas tīrelī, Klāņu un Vasenieku purvos, kā arī Vesetas palienes purvā, analizēts hidroloģiskais režīms Dvietes upes palienē un Grīņu rezervātā.

Kopā ar LU Bioloģijas institūta darbiniekiem pētīti egļu audžu panīkuma un sabrukšanas cēloņi, noskaidroti to samazināšanas iespējami pasākumi nosusinātās platībās, ierīkojot 27 eksperimentālos parauglaukumus un veicot biogēno elementu sastopamības analīzes augsnē un skujās. Palienes pļavās Vesetnieku stacionārā, Austrumvidzemes MS Strenču iecirknī, Skujienā un Sēlpilī uzsākti mērķtiecīgi novērojumi eglīšu stādījumos saistībā ar kālija magnēzija mēslojumu.

Vesetnieku stacionārā analizēta kūdras nosēšanās dinamika nosusinātajos mežos ar dziļu kūdras grunti laika posmā no 1963. līdz 2007. gadam, izpētot nosēšanās ietekmi par apmēram 50 cm uz 1963. gadā iestādīto eglīšu augšanas potenciālu.

Paveikto pētījumu rezultātā tiks izstrādāta rekomendācija, kas izmantojama kā objektīvs pamatojums kokaudžu apsaimniekošanas normatīvu koriģēšanai, atsakoties no viena galvenās izmantošanas (kailcirte) vecuma. Kokaudzes cērtamas saistībā ar to augšanas potenciālu, kas ir visai atšķirīgs gan pa mežsaimniecībām, gan augšanas apstākļiem. Augšanas potenciāla novērtēšanas metodikas izstrāde, tās pārbaude dabā un audžu sabrukšanas cēloņu izpēte ir šī darba svarīgākie uzdevumi turpmākajos gados.

Pētījuma zinātniskais pārskats


Izpildītāji:

Copyright © 2008 LVMI Silava. All rights reserved.