Pētījumu arhīvs

Lauksaimniecībā neizmantoto kūdraino un kūdras augšņu īpašības un to piemērotība apmežošanai
Projekta vadītājs: Kaspars Liepiņš
Sākuma datums: 1.1.2004
Beigu datums: 31.12.2008

Pētījuma finansētājs – Latvijas Zinātnes padome.

2008. gadā pētījuma ietvaros veiktas divas aktivitātes:

  1. meža resursu monitoringa (MRM) 2005. –2007. gada datu analīze, novērtējot dabiski apmežojušos lauksaimniecības zemju (DALZ) platību sadalījums pa Latvijas rajoniem, mežaudžu izcelsmi, izplatītākos meža tipus un valdošās koku sugas, mežaudžu vecuma struktūru, biezumu, bonitāti un krāju;
  2. starptautiskā projekta Biosoil ietvaros ierīkoto meža augsnes monitoringa parauglaukumu uz kūdras augsnēm izpēte, novērtējot augsnes īpašības dažādos augsnes slāņos, atbilstoši monitoringa metodikai.

Kopējā DALZ platība Latvijā ir 353 tūkst. ha, kopējā valdaudzes stumbra koksnes krāja bez mizas – 3,6 milj. m3, šķērslaukums – 789 tūkst.m2 (vidēji 2,24 m2 ha–1). Vislielākais DALZ īpatsvars ir Latgales reģionā. Uz kūdras augsnēm ir tikai 16 tūkst. ha DALZ platību.

Salīdzinot mežaudžu vidējo krāju DALZ platībās, parādās citāda aina, nekā izvērtējot DALZ platības sadalījumu. Vislielākā krāja uz platības vienību ir Liepājas (19,3 m3 ha–1) un Limbažu (19,0 m3 ha–1) rajonos.

Lielākā daļa DALZ platību pieder privātpersonām (344 tūkst. ha un 3,5 milj. m3), otrs lielākais īpašnieks ir a/s "Latvijas valsts meži" ar 6,6 tūkst. ha.

Augsnes īpašību novērtējums veikts 9 Biosoil parauglaukumos (10% no kopējā parauglaukumu skaita. Visos parauglaukumos kūdras slāņa biezums pārsniedza 80 cm. Lielākā daļa apsekoto audžu atbilst II un III bonitātei, valdošās sugas – galvenokārt, bērzs un priede.

Augsnes analīzes veiktas nobiru slānim un augsnes slāņiem, kas atrodas zem tā (0–10 cm, 10–20 cm, 20–40 cm un 40–80 cm dziļumā). Tā kā nobiru slānis konstatēts tikai atsevišķos objektos, tas nav iekļauts datu analīzē.

Augsnes analīžu rezultāti liecina, ka kūdras blīvums un oglekļa (C) kopsaturs nesamazinās dziļākajos horizontos, attiecīgi, mežaudžu attīstība nav sekmējusi kūdras sablīvēšanos vai virsējo horizontu intensīvāku mineralizāciju, bet kūdras pH dziļākajos slāņos ir bāziskāks, it īpaši skujkoku audzēs. Tas liecina, ka skujkoki veicinājuši augsnes paskābināšanos. Slāpekļa (N) kopsaturs kūdras virskārtā ir lielāks, nekā dziļākajos slāņos. Tas var būt saistīts gan ar bioloģiski saistītā atmosfēras N daudzuma palielināšanos, piemēram, gumiņbaktēriju darbības rezultātā, gan ar mineralizācijas procesā atbrīvotā N ieskalošanos zemākajos kūdras slāņos. Ņemot vērā, ka augsnes gruntsūdens līmenis un skāba vide neveicina N bioloģiskās saistīšanas procesu, ticamāks ir otrs variants – N ieskalošanās no augsnes virskārtas.

Metālu (kalcijs (Ca), dzelzs (Fe), kālijs (K), magnijs (Mg), mangāns (Mn) un nātrijs (Na)) kopsaturs noteikts karaļūdens izvilkumā. Būtiskas koncentrācijas atšķirības virsējos un zemākajos kūdras slāņos konstatētas Fe, K un Mn – virskārtā šo elementu ir izteikti vairāk, nekā kūdras dziļākajos slāņos. Šo elementu koncentrācijas palielināšanās var būt saistīta ar kūdras mineralizāciju. Ca vērojama pretēja parādība – dziļākajos kūdras slāņos Ca ir vairāk. Kopējā Ca koncentrācija korelē ar augsnes pH. Ca koncentrācijas palielināšanās var būt saistīta ar karbonātisku spiedes ūdeņu ietekmi, kā arī kūdras īpašībām – dziļākajos slāņos ir lielāks bāziskākas zāļu un koku kūdras īpatsvars.

Brīvā ūdeņraža (H) un alumīnija (Al) koncentrācija ir apgriezti proporcionāla augsnes skābumam. Apmaiņas Fe, K un Na koncentrācija ir lielāka kūdras virskārtā, apmaiņas Mg un Mn koncentrācijai nav konstatētas būtiskas atšķirības dažādos augsnes horizontos, bet apmaiņas Ca koncentrācija ir izteikti lielāka dziļākajos un bāziskākajos kūdras slāņos.

Pētījumā ietvaros iegūtie analīžu rezultāti ir salīdzināmi ar Eiropas meža monitoringa programmas ietvaros iegūtajiem datiem un sniedz būtisku ieguldījumu organisko meža augšņu izpētē, apkopojot informāciju par kūdras augšņu īpašībām visas Eiropas kontekstā. Šādi dati Latvijas mežzinātniekiem līdz šim nebija pieejama un nākotnē tos varēs izmantot meža apsaimniekošanas ilgtermiņa plānošanā, it īpaši, plānojot saimniecisko darbību nosusinātajos mežos. Tomēr, lai šos datus pielīdzinātu agrāk Latvijā veikto pētījumu rezultātiem, tajā skaitā šī projekta ietvaros, meža monitoringa parauglaukumu tīkls jāpaplašina, ietverot tajā arī lauksaimniecības zemes. Bet augsnes analīžu veikšanai jāizmanto vienota meža monitoringa programmas ietvaros adaptēta metodika.

Pētījuma zinātniskais pārskats


Izpildītāji:

Copyright © 2008 LVMI Silava. All rights reserved.