LVMI Silava vadošais
mežzinātnes ideju, pētījumu
un lietišķo izstrādņu centrs
Latvijā.
 
Kontaktinformācija
Rīgas iela 111
Salaspils
LV-2169 Latvija
Tālr.: 67942555
Fakss: 67901359
E-pasts:

Noslēgusies zinātniskā konference "ZINĀŠANĀS BALSTĪTA MEŽA NOZARE"

Meža nozares starptautiskā zinātniskā konference "Zināšanās balstīta meža nozare", kas notiek reizi piecos gados, radīja lielu interesi, tiešsaistes platformā pulcējot gandrīz 500 skatītāju katru dienu. Divu dienu laikā zinātnieki, meža nozares un citu jomu profesionāļi informēja par jaunākajām pētījumu atziņām un iespējām nodrošināt Latvijas mežsaimniecības ilgtspēju un kāpināt pievienoto vērtību Latvijā izaudzētai koksnei.

Konferencē vairākkārt izskanēja Eiropas vides politikas ambiciozie mērķi, kas ietver arī meža produktivitātes palielināšanu un lielāku oglekļa piesaisti mežam. Eksperti norādīja, ka mērķis ir sasniedzams, bet ar zināmiem nosacījumiem: mežkopībai jāiet kopsolī ar zinātni un saimniekošanas principiem jābūt balstītiem zinātnē. Turklāt pareizi un ilgtspējīgi koptas mežaudzes ir gan produktīvākas, gan spēj sev piesaistīt arī vairāk oglekļa. Labā ziņa, ko var secināt pēc konferences, ir tā, ka jau šobrīd Latvijas mežsaimniecība ir ciešā sazobē ar zinātni un jaunākajām tehnoloģijām, kas tiek liktas lietā visos meža apsaimniekošanas posmos.

Piemēram, kā izskanēja konferencē, klimata pārmaiņas būtiski ietekmē arī mežus, tāpēc pēdējos gados veikti pētījumi, lai spētu ja ne mazināt, tad paredzēt un novērst iespējamos klimata pārmaiņu radītos riskus mežsaimniecībā. Pētnieki noskaidrojuši, ka nevis pārmērīgs sausums vai mitrums, bet gan tieši spēcīgs vējš un pat vētras pārskatāmā nākotnē būs lielākais risks, kas būtiski varētu ietekmēt Latvijas mežsaimniecību. Vētras apklusināt nespējam, bet Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātnieki atraduši veidu, kā šos riskus prognozēt un attiecīgi – mazināt, veidojot audzes, kas ir vēja noturīgākas.

Jaunāko tehnoloģiju pielietojums mežsaimniecībā paver ļoti plašas iespējas. Piemēram, droni, kas aprīkoti ar īpašām fotokamerām un sensoriem, kas spēj uztvert cilvēka acij neredzamo infrasarkano gaismas spektru, var noteikt meža veselību. Šādi aprīkots drons var fiksēt  kaitēkļu radītos koku bojājumus agrīnā stadijā, kad to pat vēl nav iespējams saskatīt un konstatēt cilvēkam. Līdz ar to iespējams laikus identificēt bojātos kokus un tā pasargāt veselos.

Skaties video par konferenci šeit.

Koksni izmanto kosmētikā

Konferences gaitā tika gāzts arī ne viens vien mīts. Piemēram: priede vairs nav Latvijas mežos dominējošā suga. Šobrīd visvairāk mežos aug bērzi. Un tas nemaz nav slikti, jo ekspertu redzējumā bērziem ir vēl pilnībā neizmantots potenciāls, kā uzlabot mūsu mežu produktivitāti un vitalitāti. Bet tas nav viss, jo Latvijas bērzu tāss ir bagāta ar ļoti vērtīgu vielu – betulīnu.

Tiesa, betulīns kā viela atklāts jau 1831. gadā un tautas medicīnā bērza tāsi daudzviet pasaulē izmanto jau vairākus gadu simtus, bet nu Latvijas zinātnieki atraduši veidu, kā ar modernajām tehnoloģijām iegūt ekstraktvielas ar augstu betulīna saturu, kas paplašina tā izmantošanas iespējas. Iepriekš rūpnieciskajā bērza koksnes pārstrādes nozarē mizas bija lieltonnāžas atkritums, kuru izmantoja tikai kā kurināmo. Taču Latvijas āra un purva bērza tāss pēc sava ķīmiskā sastāva ir unikāls un vērtīgs dabas produkts, jo satur lielu daudzumu vērtīgu ekstraktvielu. Iespējams, par betulīnu mēs vēl daudz dzirdēsim, jo citviet pasaulē gūti pat pirmie panākumi betulīna atvasinājumu izmantošanā cīņai ar vēzi un HIV–infekciju. Šobrīd betulīnu jau plaši izmanto kosmetoloģijā un pārtikas rūpniecībā, jo savu antibakteriālo īpašību dēļ tas darbojas kā dabisks antikosidants un konservants.


03.02.2021. Ar konferences STATISTIKU var iepazīties šeit.

Publicēta 2021.01.28. 13:54:00

Atpakaļ

Copyright © 2008 LVMI Silava. All rights reserved.