LVMI Silava  mežzinātnes
ideju, pētījumu un lietišķo
izstrādņu centrs.
 
Kontaktinformācija
Rīgas iela 111
Salaspils
LV-2169 Latvija
Tālr.: 67942555
E-pasts:
 

Ogleklis, mežs un koki mainīgā pasaulē. Latvijas mežzinātnes diena

Šī gada 21. oktobrī Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" sadarbībā ar akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži" un Latvijas Lauku un mežu zinātņu akadēmiju Salaspilī un tās apkārtnē organizēja Latvijas mežzinātnes dienu "Ogleklis vecos mežos un mežaudzēs klimata pārmaiņu laikos". Mežzinātnes dienā piedalījās vairāk kā 140 dalībnieki.

Mežzinātnes diena ir Latvijas meža zinātnieku iniciēts forums aktuālo zināšanu komunikācijai. Tās norit kopš 2012. gada un, izrādās, profesionālo meža nozares ļaužu interesi nav zaudējušas pat vēlā rudenī. 2022. gadā mežzinātnes dienu tematika tika izvēlēta saistībā ar Eiropas "green deal" noskaņām. Jūnijā zinātnieki pievērsās oglekļa krājumu aprakstam un priekšlikumiem to veicināšanai. Šoruden mežzinātnes dienas tematika bija saistīta ar novecojošām mežaudzēm un mītu kliedēšanu par to it kā nozīmīgu lomu oglekļa krājumu uzturēšanā un pasaules glābšanā no klimata pārmaiņām.

2022. gada vasaras noskaņu diskusija par angļu termina "green deal" latvisko tulkojumu ir nesusi zināmu rezultātu. Latviskotais "dīls" jeb tā atrašanās kaut kur pa vidu biznesa jēdzienu "piedāvājums – vienošanās – darījums" virknējumā ir guvis savu pielietojumu, un pārskata periodā meža nozares publiskajā leksikā aplamā jēdziena "zaļais kurss" aizvietošanu ar to mums ir izdevies dzirdēt vismaz 3 vai pat 4 reizes. Valsts varas augstākajās aprindās sekošana uzdotam kursam gan joprojām ir visai cildināta, kaut jāatzīst – nekādu lielu postu meža nozarei pagaidām nav nodarījusi. Bet, kā teic latviešu prātula – labs nāk ar gaidīšanu. Gan jau arī tajā līmenī domāšana ar laiku sakārtosies, sariktēsies pareizi. Ja nepalīdzēs mežzinātnes dienas, tad varbūt – kinematogāfs. Piemēram, nesen radītā filma "Zaļais darījums". Meža zinātnieki arī šoreiz apliecināja savu apņēmību un varēšanu palīdzēt meža nozarei ar faktos, datos un argumentos balstītu atbalstu tās pastāvēšanā un turpmākā attīstībā.

Pateicoties jauniem pētījumiem, zināšanas par veciem mežiem un mežaudzēm Eiropas Savienībā (ES) dažu pēdējo gadu laikā ir uzlabojušās, tomēr vēl joprojām saglabājas liela nenoteiktība gan vecu mežu dažādības, gan datu trūkuma, gan dažādo definīciju, gan nacionālā līmenī noteikto atšķirīgo pieeju dēļ. Eiropā izmanto vairākas vecu mežu definīcijas, tādēļ dažādos avotos to platība būtiski atšķiras. Veci meži un vecas mežaudzes nav viens un tas pats – vecā mežā vēl joprojām kā dominējošais elements var būt veca kokaudze, bet dažādu dabas traucējumu ietekmē vecie koki var būt gājuši bojā, un to vietā aug jaunaudzes.

Vitalitātes samazināšanās un dabiskie traucējumi laika gaitā vecos mežos oglekļa uzkrājumu samazina. Vecās mežaudzēs tas var būt ļoti atšķirīgs. To nosaka gan valdošā koku suga, gan ārējā vide, tāpēc būtiski iegūt atbilstošus lokālus empīriskos datus. Latvijas dati visprecīzāk raksturo oglekļa uzkrājumu mūsu reģionā, t.i., Eiropas hemiboreālajos mežos.

Lielāko un dinamiskāko oglekļa krātuvi mežos, protams, veido kokaudze. Oglekļa uzkrājums augsnē ilgtermiņā ir samērā inerts pret dažādām ietekmēm. Nelielas krātuves ir arī atmirusī koksne un zemsega. Līdz ar to vecs mežs nozīmīgu oglekļa uzkrājumu nodrošina tikai tik ilgi, kamēr tajā aug veca kokaudze. Nozīmīgākās oglekļa krātuves vecās mežaudzēs ir koku biomasa (55–61%, vidēji 59% no kopējā ekosistēmas uzkrājuma) un augsne (25–37%, vidēji 30% no kopējā ekosistēmas uzkrājuma).

Cilvēku darbības ilgstoši neietekmētās, 104–218 gadus vecās mežaudzēs, kur dominējošais meža elements ir vecie koki, kopējais oglekļa uzkrājums ir vidēji par 20% lielāks nekā par 54–103 gadiem jaunākās (kontroles) audzēs. Atšķirības atkarīgas no valdošās koku sugas. Tomēr oglekļa uzkrāšanās efektivitāte (oglekļa uzkrājums gadā) koku biomasā un atmirušajā koksnē novecojošās priedes, bērzu un egles mežaudzēs ir būtiski (par 27% līdz 47% atkarībā no koku sugas) mazāka nekā vidēji divas reizes jaunākās mežaudzēs.

Oglekļa uzkrājums kokos un atmirušajā koksnē pilnvērtīgi raksturo atšķirības starp dažāda vecuma audzēm. Uzkrājumam augsnē nav konstatētas atšķirības nedz, salīdzinot tieši (ievācot augsnes paraugus), nedz netieši (vērtējot lapotnes un sakņu nobiru uzkrāšanos). Pozitīvu ietekmi uz oglekļa uzkrājumu ilgtermiņā atstāj hidrotehniskā meliorācija – augsnē palielinās šī elementa koncentrācija, nemainoties kopējam apjomam, samazinās ogļskābas gāzes un, jo īpaši, metāna emisijas, kā arī palielinās koku pieaugums, tātad, arī ikgadējais uzkrājums koku biomasā.

Vecos mežos nozīmīgs ir kopējais oglekļa uzkrājums, bet ikgadējais oglekļa uzkrājums līdz ar vecumu samazinās arī tad, ja tajos aug vecas mežaudzes. Tātad, ja valsts vai sabiedrības mērķis ir nodrošināt ikgadējo emisiju kompensāciju ar uzkrājumu mežā (t.i., sasniegt un uzturēt klimatneitralitāti), platību izslēgšana no saimnieciskās darbības būtu visai nepiemērots risinājums.

Saimnieciskie meži nodrošina oglekļa uzkrājumu ne tikai koksnē, bet arī koksnes produktos, aizstājot fosilo resursu izmantošanu. Aprēķini Latvijas mērogā liecina, ka saimnieciskās darbības intensitātes samazināšana nedaudz palielinātu oglekļa uzkrājumu mežā, bet nozīmīgi samazinātu tā uzkrājumu citās formās (produktos un aizstāšanas efektu), summāri atstājot negatīvu ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanu.

Veci meži ir ļoti dažādi. Atsevišķu bioloģiskās daudzveidības komponentu saglabāšanā vecu mežu loma var būt izšķiroša, īpaši, ja tiem piemīt noteiktas, specifiskas iezīmes. Atsevišķu bioloģiskās daudzveidības komponentu saglabāšanu lieliski nodrošina un var turpināt nodrošināt saimnieciskie meži ar vai bez papildu pasākumu īstenošanas tajos. Daudzi bioloģiskās daudzveidības komponenti nav saistīti ar audzes vecumu, bet ar konkrētiem mežaudzes parametriem un struktūrām. Izpratnes padziļināšana par šīm sakarībām veicina sekmīgu bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgu elementu integrāciju mežsaimniecības praksē, radot ieguvumu arī tautsaimniecībai un klimata pārmaiņu mazināšanai.

Mežos, kuru uzturēšanas primārais mērķis ir dabas aizsardzība, jāņem vērā, ka oglekļa uzkrāšanās efektivitāte (oglekļa uzkrājums gadā) koku biomasā un atmirušajā koksnē laika periodā starp jaunāku audžu (kontroles) un veco audžu stadiju būtiski samazinās. Novecojošas mežaudzes (kokaudzes) turpina lēni uzkrāt oglekli koku biomasā tik ilgi, kamēr koku vecuma un/vai dabisko traucējumu ietekmē nemainās dominējošais meža elements. Tādēļ, plānojot šādu teritoriju izvietojumu, ieteicams rīkoties tā, lai atstātu iespējami mazāku negatīvo ietekmi uz ES līmeņa klimata politikas īstenošanu.

Lielākā dinamiskā oglekļa krātuve mežā ir dzīvo koku biomasa. Tādēļ mežos, kuros galvenais mērķis ir ilgtspējīga mežsaimniecība, jāpielieto tādu mežsaimniecības modeli, lai veidotu iespējami ražīgas un pret dabiskajiem traucējumiem noturīgas audzes, vienlaikus veicinot oglekļa uzkrājuma palielināšanos.

 
Mežzinātnes dienas norise vecā āra bērzu mežaudzē

 

 


LVMI Silava vadošais pētnieks, LZA korespondētājloceklis Āris Jansons


Latvijas mežzinātnes dienas dalībnieki semināra objektā – novecojošā priežu damaksnī Tomes apkārtnē, kurā mīlējis sēņot Latvijas eksprezidents Kārlis Ulmanis. Bez apsardzes

Prezentācijas:

  • Āris Jansons: Ogleklis vecos mežos un mežaudzēs klimata pārmaiņu laikos (šeit);
  • Daiga Zute: Veci meži un mežaudzes Eiropas politikas un zinātnes telpā (šeit).

Publikācija sagatavota Silaviešu Āra Jansona, Daigas Zutes, Valtera Samarika un Jurģa Jansona mērķtiecīgā sadarbībā.
Foto: Ilze Pauliņa, LVMI Silava.

Publicēta 2022.10.26. 10:03:00

Atpakaļ

Copyright © 2008 LVMI Silava. All rights reserved.