LVMI Silava vadošais
mežzinātnes ideju, pētījumu
un lietišķo izstrādņu centrs
Latvijā.
 
Kontaktinformācija
Rīgas iela 111
Salaspils
LV-2169 Latvija
Tālr.: 67942555
Fakss: 67901359
E-pasts:

LVMI Silava piedalās pētījumā par Ozolu akūtās kalšanas ierobežošanu

LVMI Silava kopš pagājušā gada septembra īsteno pētījumu "Risinājumu izstrāde Ozolu akūtās kalšanas ierobežošanai" sadarbībā ar Meža pētīšanas staciju, Valsts augu aizsardzības dienestu, Valsts meža dienestu un LLU Meža fakultāti.

2017. gadā valsts zinātniskās izpētes mežos Talsu paugurainē pirmo reizi Latvijā tika konstatēta bīstama ozolu slimība – ozolu akūtā kalšana (Acute oak decline – angl.val.). Līdz šim slimība laboratoriski bija apstiprināta tikai Lielbritānijā un Šveicē, bet tās simptomi novēroti vairākās Eiropas valstīs. Ar šo slimību galvenokārt tiek saistītas divas baktērijas – Gibbsiella quercinecans un Brenneria goodwinii, tomēr aizvien biežāk, kā slimības izraisītājs tiek minēts dažādu biotisko un abiotisko faktoru kopums. Inficētie ozoli nokalst un aiziet bojā apmēram trīs līdz piecu gadu laikā no simptomu parādīšanās brīža, tomēr pastāv iespēja, ka inficētais ozols var atveseļoties.

Galvenie slimības simptomi ir:

  • lipīgs šķidrums – eksudāts, kas izdalās pa mazām (20–15 cm), vertikālām plaisām koka stumbrā;
  • noplēšot koka mizu, ir saskatāmi tumši, slapji, neregulāras formas ievainojumi;
  • slimībai progresējot, koka vainags izretinās un bieži vērojama zaru galu atmiršana.

Valsts meža dienests aicina ikvienu, kura īpašumā atrodas ozoli, pārliecināties par to veselības stāvokli un ziņot, ja pamanīta kāda no iepriekšminētajām pazīmēm!

Lai īstenotu pētījumu, LVMI Silava zinātnieki veiks sekojošas zinātniskās aktivitātes:

  1. ierīkos monitoringa parauglaukumu izolētās ozolu audzēs, kā arī tādās vietās, kur ir augoši ozoli, kam konstatēta ozolu akūtā kalšana;
  2. noteiks slimības progresiju inficētiem kokiem, sekos līdzi jaunu infekcijas punktu (koku) veidošanās dinamikai laikā un telpā;
  3. noteiks dažādu faktoru ietekmi uz slimības izplatību un intensitāti (piemēram, patogēno sēņu sugu klātbūtne parauglaukumos, šaurspārnu krāšņvaboles Agrilus biguttatus lidošanas aktivitāte);
  4. izstrādās un izmantos dažādas molekulārās ģenētikas metodes baktēriju un citu iespējamo patogeno sugu identifikācijai un izpētei.

Plašāka informācija par ozola akūto kalšanu atrodama šeit.
Aptaujas anketa mežu īpašniekiem par ozolu akūtās kalšanas izplatību
šeit.
Aptaujas anketa meža nozares pārstāvjiem par ozolu akūtās kalšanas izplatību
šeit.

Publicēta 2019.02.18. 10:57:00

Atpakaļ

Copyright © 2008 LVMI Silava. All rights reserved.