LVMI Silava vadošais
mežzinātnes ideju, pētījumu
un lietišķo izstrādņu centrs
Latvijā.
 
Kontaktinformācija
Rīgas iela 111
Salaspils
LV-2169 Latvija
Tālr.: 67942555
Fakss: 67901359
E-pasts:

Starptautiska konference par meža monitoringu Eiropas Savienībā

2009. gada 11. un 12. novembrī, Upsalā, Zviedrijā notika starptautiska konference "Future forest monitoring in the European Union. Providing information for multifunctional forest management". No LVMI „Silava” konferences darbā piedalījās pētnieki Zane Lībiete un Toms Zālītis.

Konferences mērķis bija sapulcināt dažāda līmeņa meža monitoringa ekspertus un formulēt nākotnes meža monitoringa pamatnostādnes. Ievaddaļā dažādu ar meža monitoringu saistītu organizāciju pārstāvji īsumā raksturoja esošo situāciju un formulēja iespējamās meža monitoringa nākotnes prioritātes.

Turpmākajā konferences darba gaitā dalībniekiem bija iespēja noklausīties prezentācijas par Eiropas meža politikas jautājumiem (Dr. Georg Winkel, Institute of Forest and Environmental Policy of University of Freiburg, Governing Eoropean forests: actors, perspectives and policies), par Eiropas Ministru konferences meža aizsardzības jomā (MCPFE) nozīmi (Dr. Malgorzata Buszko-Briggs, MCPFE, Pan-European cooperation on forest policies – towards The 6th Ministerial conference), kā arī par patlaban eksistējošajām meža monitoringa sistēmām Eiropā (Dr. Tuula Nuutinen, EFI, Overview of existing monitoring of European forests).

Pirmās dienas pēcpusdienā konferences darbs turpinājās paralēlās sesijās četru darba grupu ietvaros: 1) ainavu un zemes lietošanas veidu monitorings (Landscape and land-use monitoring), 2) koksnes un nekoksnes meža resursi (Wood and non-wood forest resources), 3) meža veselības un bojājumu monitorings mainīga klimata apstākļos (Monitoring of forest health and damages in a changing climate), 4) meža bioloģiskās daudzveidības monitorings (Forest monitoring for biodiversity). Zane Lībiete piedalījās trešās darba grupas sanāksmē, bet Toms Zālītis – otrās darba grupas sanāksmē.

Trešās darba grupas sanāksmes ietvaros bija trīs prezentācijas: par ICP Forests īsu vēsturi, izveidošanas mērķiem, veicamajām aktivitātēm (Dr. Martin Lorenz, ICP Forests, Air pollution monitorigi in forests – past, present and future options), par jauno attālinātās uztveres tehnoloģiju (remote sensing technologies) izmantošanas iespējām meža veselības novērtēšanā (Dr. Svein Solberg, The Norwegian Forest and Landscape Institute, Integrating remote sensing and field inventory for monitoring of biotic and abiotic forest damage) un par meža ugunsgrēku monitoringa problemātiku Portugālē (Prof. Francisco Castro Rego, Instituto Superior de Agronomia, Information needs on forest fires). Pēc prezentācijām tika apspriests meža veselības monitoringa darba grupas ieguldījums konferences iznākuma, Eiropas Komisijai adresētu rekomendāciju turpmākai meža monitoringa attīstībai Eiropā, formulēšanā. Darba grupa diskutēja par šādiem rekomendācijas galvenajiem punktiem:

  • Kāda ir likumdošanas un lēmumu pieņemšanas atbalstam nepieciešamā informācija, ko varētu sniegt nākotnes meža monitorings?
  • Kāda ir pieredze par pašreizējām monitoringa aktivitātēm?
  • Kādi ir nozīmīgākie rādītāji, ko patlaban nosaka meža monitoringa aktivitāšu ietvaros?
  • Kāda ir trūkstošā informācija, kas varētu būt nepieciešama nākotnē?
  • Kādi pasākumi jāveic, lai integrētu esošās monitoringa aktivitātes?
  • Vīzija par izmaksu efektīvu Eiropas meža monitoringa un informācijas sistēmu.

Otrās darba grupas sanāksmes ietvaros bija divas prezentācijas un diskusija. Prezentācijās tika uzsvērts ENFIN darba grupas paveiktais COST E43 sakarā (iznākusi grāmata „National Forest Inventories” (2009)) un E-forest datu platformas izveide. Atkārtoti tika lūgts pievienot katras ES valsts MSI datus šai platformai, jo nākotnē informācija par mežu resursiem, to pieejamību, kvalitāti utt., ko pieprasa, piemēram, FAO, varētu tikt ievākta ar šīs datu platformas palīdzību.

Esošo MSI veicēju organizāciju un meža politikas veidotājiem katrā valstī būtu lietderīgi uzdot sev sekojošus jautājumus:

  • Cik oglekļa spēj saražot mūsu meži?
  • Vai koksne tirgū nonāk no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem?
  • Vai koksnes patēriņš valstī ietekmē globālos procesus?
  • Vai valsts mežu apsaimnieko ilgtspējīgi?
  • Vai meža industrija ir konkurētspējīga pasaulē?
  • Vai ekosistēmas ir aizsargātas?
  • Cik % koksnes katrā valstī tiek izmantots kā kurināmais?
  • Vai meža ekosistēmā ieguldītā nauda tiešām kalpo tam paredzētajam mērķim?

Uzskatāms, ka, jo vairāk no šiem jautājumiem ir atbildēti un iekļauti valsts mežu politikas izstrādē, jo vieglāk veidotos sadarbība ar dažādām starptautiskām organizācijām.

Turpinājumā tika prezentēts Šveices zinātnieku pētījums par koksnes apriti ES valstīs. Pētījuma mērķis ir novērtēt, kurā brīdī valstis būs spējīgas izpildīt ES direktīvu, ka 2020.gadā 20% no katras valsts energoresursiem jābūt atjaunojamiem. Ticamu rezultātu ieguvi apgrūtina fakts, ka daudzas valstis piegādā neprecīzus datus par enerģētiskās koksnes apriti (veidojas nesaiste datos par koksnes ieguvi un izmantošanu). Arī MSI šādu informāciju nesniedz (izņēmums – Lietuva, kura veic meža īpašnieku aptaujas par kurināmo koksnes resursu izcelsmi). Iespējams, vajadzētu apsvērt, vai nebūtu lietderīgi šādu informāciju ievākt kādā no nākamajiem MSI cikliem?

Darba grupas sanāksmes turpinājumā tika veiktas iestrādes darba dokumenta sagatavošanā, kas akcentē MSI nozīmi šodien un nākotnē un apkopotu vēstījumu dažādām interešu grupām, kas varētu vēlēties iegūt informāciju par koksnes un nekoksnes resursiem Eiropā.

Otrās dienas kopīgās sesijas ietvaros tika sniegtas trīs prezentācijas: par ICP Forests (Dr. Martin Lorenz), par sadarbību starp Eiropas Komisiju un Eiropas MSI (Meža statistiskās inventarizācijas) sadarbības tīklu ENFIN (Dr. Claude Vidal), kā arī par Eiropas meža datu centru EFDAC (Jesus San-Miguel-Ayanz). Pēc tam darbs turpinājās atsevišķās darba grupās, apspriežot iepriekšējā dienā izstrādātos rekomendācijas punktus un darba grupai vienojoties par visiem pieņemamu dokumenta redakciju.

Konferences noslēgumā četru darba grupu pārstāvji sniedza ziņojumu par darba grupu sanāksmēs formulētajām rekomendācijām Eiropas Komisijai, kā arī tika formulēti galvenie secinājumi.

  1. Meža monitorings ir absolūti nepieciešams gan sabiedriskā, gan politiskā kontekstā, saistībā ar klimatu, bioenerģiju, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu sniegtajiem labumiem utt.
  2. Nākotnes meža monitorings jāveido uz nacionālo MSI bāzes, izmantojot un integrējot arī citas esošās monitoringa programmas (ICP Forests, ICP Integral Monitoring). Visām esošajām starptautiskajām organizācijām, kas iesaistītas monitoringa definīciju standartizēšanā, datu apstrādē un datu ievākšanā, jāsadarbojas, lai nākotnē izveidotu efektīvu Eiropas meža monitoringa un informācijas sistēmu.
  3. Meža monitorings jāveic ciešā sadarbībā ar zinātnisko pētniecību un intensīviem ilgtermiņa novērojumiem, lai būtu iespējams izvērtēt ekosistēmās notiekošos procesus un cēloņsakarības.
  4. Izmaksu efektīvā meža monitoringā jāizmanto optimālas datu ievākšanas metodes, tajā skaitā attālinātās uztveres tehnoloģijas.
  5. Nepārtraukts atbalsts nepieciešams Eiropas MSI sistēmu harmonizācijas aktivitātēm.

Konferences apmeklējums bija ļoti lietderīgs, jo tika iegūta jauna, svarīga informācija par sagaidāmajām meža monitoringa aktivitātēm Eiropā; sevišķi pozitīvi, ka LVMI „Silava” pārstāvjiem bija iespējams apmeklēt divu paralēlu darba grupu sēdes (meža resursi un meža veselība), kas tieši attiecas uz starptautiskajām aktivitātēm un saistībām, ko institūts uzņēmies, turklāt dalība augsta līmeņa tematiskajās sanāksmēs un konferencēs uzlabo LVMI „Silava” prestižu Eiropas zinātniskajā sabiedrībā. Jau iepriekš mūsu aktīvā piedalīšanās ar meža monitoringu saistītajās starptautiskajās aktivitātēs atstājusi pozitīvu iespaidu.

Publicēta 2009.11.25. 16:30:00

Atpakaļ

Copyright © 2008 LVMI Silava. All rights reserved.