-
Ozoliņš, J., Baumanis J., Žunna, A., Zariņš, J., Ornicāns, A. (2010)
Pētījumu metode medījamo dzīvnieku radīto konfliktsituāciju novērtēšanai un mazināšanai Latvijā
Mežzinātne 22(55)2010: 3.-18. lpp.
-
Zariņš, I., Jankevica, L. (2010)
Entomopatogēnie vīrusi un to izmantošanas perspektīvas meža kaitēkļu savairošanās ierobežošanai Latvijā
Mežzinātne 22(55)2010: 19.-46. lpp.
-
Siliņš, I., Šmits, A. (2010)
Ozolu mūķenes Lymanria dispar (Linnaeus, 1758) populācijas reproduktivitātes rādītāju novērtējums masu savairošanās reģionā
Mežzinātne 22(55)2010: 47.-69. lpp.
-
Arhipova, N., Donis, J., Gaitnieks, T., Liepa, I. (2010)
Sakņu un stumbra trupi izraisošo sēņu sugu sastopamība egļu audzēs - lapu koku piemistrojuma ietekme uz Heterobasidion spp. izplatību
Mežzinātne 22(55)2010: 70.-87. lpp.
-
Stivriņa, B., Kenigsvalde, K., Korhonen, K., Gaitnieks, T. (2010)
Lielu dimensiju ciršanas atlieku ietekme uz Heterobasidion spp. infekcijas izplatību
Mežzinātne 22(55)2010: 88.-102. lpp.
-
Zālītis, P., Zālītis, T., Lībiete-Zālīte, Z. (2010)
Kokaudzes ražības izmaiņas saistībā ar grāvju deformēšanos
Mežzinātne 22(55)2010: 103.-115. lpp.
-
Pētersons, J., Drēska, A., Saveļjevs, A. (2010)
Izvācamo koku aizsniedzamības faktoru un paliekošās audzes koku kvalitātes izvērtējums krājas kopšanas cirtes mašinizētā izstrādē
Mežzinātne 22(55)2010: 116.-128. lpp.
-
Daugavietis, M. Priekšvārds.
-
Liepiņš, K., Liepiņš, J. (2010).
Baltalkšņa (Alnus incana L. (Moench)) un melnalkšņa (Alnus glutinosa L.) ietvarstādu augšanas rādītāji stādījumā lauksaimniecības augsnēs.
Mežzinātne 21(54)2010: 4.-15. lpp.
-
Daugaviete, M. (2010).
Biomasas uzkrāšanās baltalkšņa (Alnus incana (L.) Moench.) jaunaudzēs.
Mežzinātne 21(54)2010: 16.-30. lpp.
-
Bisenieks, J., Daugavietis, M., Daugaviete, M. (2010).
Baltalkšņu audžu ražības modeļi.
Mežzinātne 21(54)2010: 31.-44. lpp.
-
Zālītis, P. (2010).
Intensīvi izretināto vai reto baltalkšņu jaunaudžu struktūra.
Mežzinātne 21(54)2010: 45.-55. lpp.
-
Ruņģis, D., Veinberga, I., Voronova-Petrova, A., Daugavietis, M. (2010).
Hibridizācijas pakāpes ietekme uz hibrīdalkšņu taksācijas rādītājiem.
Mežzinātne 21(54)2010: 56.-64. lpp.
-
Gailīte, A., Auzenbaha, D. (2010).
Hibrīdalkšņu pavairošana in vitro.
Mežzinātne 21(54)2010: 65.-75. lpp.
-
Lazdiņa, D., Bārdule, A., Bārdulis, A., Martinsone, K. (2010).
Alkšņu spraudeņu apsakņošanas eksperimentu pirmās sezonas rezultāti.
Mežzinātne 21(54)2010: 76.-94. lpp.
-
Bārdule, A., Lazdiņš, A. (2010).
Oglekļa un slāpekļa piesaiste minerālaugsnēs baltalkšņa (Alnus incana (L.) Moench) audzēs apmežojušās lauksaimniecības zemēs.
Mežzinātne 21(54)2010: 95.-109. lpp.
-
Kenigsvalde, K., Arhipova, N., Laiviņš, M., Gaitnieks, T. (2010).
Ošu audžu bojāeju izraisošā sēne Chalara fraxinea Latvijā.
Mežzinātne 21(54)2010: 110.-120. lpp.
-
Zālītis, P. Priekšvārds.
-
Bambe, B. (2009).
Veģetācijas dinamika vērī pēc 2005. gada janvāra vējgāzes Krustkalnu dabas rezurvātā.
Mežzinātne 19(52)2009: 5.-27. lpp.
-
Lībiete, Z., Jansons, J., Zālītis, T. (2009).
Latvijas skujkoku audžu vecumstruktūra un ražība.
Mežzinātne 19(52)2009: 28.-48. lpp.
-
Neimane, U., Baumanis, I., Veinberga, I., Šķipars, V., Ruņģis, D. (2009).
Parastās priedes populāciju fenoloģisko atšķirību ģenētiskie aspekti.
Mežzinātne 19(52)2009: 49.-63. lpp.
-
Ruņģis, D., Veinberga, I., Zālītis, P. (2009).
Intensīvi izretināto jaunaudžu ģenētiskās savdabības briestaudžu vecumā.
Mežzinātne 19(52)2009: 64.-81. lpp.
-
Polis, O., Korica, A., Daugavietis, M. (2009).
Bioloģiski aktīvo savienojumu saglabāšanās egles zaleņa uzglabāšanas procesā.
Mežzinātne 19(52)2009: 82.-90. lpp.
-
Gaitnieks, T., Arhipova, N., Nikolajeva, V., Vulfa, L., Balašova, I. (2009).
Egļu sakņu rizosfēras mikrofloras antagonisms pret Heterobasidion annosum.
Mežzinātne 19(52)2009: 91.-108. lpp.
-
Lazdāns, V., Lazdiņš, A., Zimelis, A. (2009).
Biokurināmā sagatavošanas tehnoloģija no mežizstrādes atliekām kailcirtes izstrādāšanā egļu mežaudzēs.
Mežzinātne 19(52)2009: 109.-121. lpp.
-
Sarmulis, Z., Drēska, A., Līpiņš, L. (2009).
Egles (Picea abies (L.) Karsten) vaļējo zaru izmēru saistība ar stumbra caurmēru.
Mežzinātne 19(52)2009: 122.-133. lpp.
-
Iejavs, J. (2009).
Svaigi zāģētas koksnes mitruma ieteikme uz garumā līmētu priedes koksnes apdares dēļu robežstiprību liecē.
Mežzinātne 19(52)2009: 134.-143. lpp.
-
Jansons, Ā., Neimane, U., Baumanis, I. (2008).
Parastās priedes skujbires rezistence un tās paaugstināšanas iespējas.
Mežzinātne 18(51)2008: 3.-18. lpp.
-
Zeps, M., Auzenbaha, D., Gailis, A., Treimanis, A., Grīnfelds, U. (2008).
Hibrīdapšu (Populus tremuloides x Populus tremula) klonu salīdzināšana un atlase.
Mežzinātne 18(51)2008: 19.-34. lpp.
-
Daugaviete, M., Gaitnieks, T., Kļaviņa, D., Teliševa, G. (2008).
Oglekļa akumulācija virszemes un sakņu biomasā priedes, egles un bērza stādījumos lauksaimniecības zemēs.
Mežzinātne 18(51)2008: 35.-52. lpp.
-
Šmits, A., Striķe, Z., Liepa, I. (2008).
Priežu rūsganās zāģlapsenes (Neodiprion sertifer Geoffr.) izraisītās defoliācijas ietekme uz priežu (Pinus sylvestris L.) pieaugumu.
Mežzinātne 18(51)2008: 53.-73. lpp.
-
Laiviņš, M., Čekstere, G. (2008).
Kolonijās ligzdojošo zivju gārņu (Ardea cinerea) un jūraskraukļu (Phalacrocorax carbo) ietekme uz Latvijas ezera salu augu valsti un augsnēm.
Mežzinātne 18(51)2008: 74.-84. lpp.
-
Salmiņa, L. (2008).
Grīņa fitosocioloģiskais raksturojums un sintaksonomiskā piederība.
Mežzinātne 18(51)2008: 85.-101. lpp.
-
Korica, A., Polis, O., Daugavietis, M. (2008).
Metālu pāreja no augu izejvielām ekstraktos.
Mežzinātne 18(51)2008: 102.-108. lpp.
-
Zālītis, P. (2008).
Kūdras augšņu hidroloģiskā režīma ietekme uz egļu jaunaudžu augšanas potenciālu.
Mežzinātne 17(50)2008: 3.-8. lpp.
-
Arhipova, N., Gaitnieks, T., Nikolajeva, V., Vulfa, L., Mihailova, A. (2008).
Baltalkšņa ietekme uz egļu sakņu rizosfērasmikrofloru un tās antagonismu pret Heterobasidion annosum.
Mežzinātne 17(50)2008: 9.-21. lpp.
-
Gaitnieks, T., Arhipova, N., Nikolajeva, V., Vulfa, L., Kļaviņa, D. (2008).
Heterobasidion annosum izraisītā egļu sakņu trupe lauksaimniecības zemēs.
Mežzinātne 17(50)2008: 22.-37. lpp.
-
Neimane, U., Baumanis, I., Dreimanis, A., Strauts, A. (2008).
Dažādu priedes ekotipu pēcnācēju ražības un kvalitātes salīdzinājums.
Mežzinātne 17(50)2008: 38.-47. lpp.
-
Bambe, B., Donis, J. (2008).
Pakāpenisko ciršu ietekme uz meža veģetāciju.
Mežzinātne 17(50)2008: 48.-87. lpp.
-
Jansons, Ā., Baumanis, I., Haapanen, M. (2008).
Parastās priedes (Pinus sylvestris L.) klonu atlase Kurzemes zonas 2.kārtas sēklu plantācijas izveidei un sagaidāmais ģenētiskais ieguvums.
Mežzinātne 17(50)2008: 88.-116. lpp.
-
Dubova, I. (2008)
Triploīdās apses (P. tremula) un hibrīdapses (P. tremuloides x P. tremula) klonu pavairošana audu kultūrā in vitro.
Mežzinātne 17(50)2008: 117.-130. lpp.
-
Fiļipovičs, M. (2008).
Embriogēnā kallusa attīstības etapa un kultivācijas apstākļu ietekme uz somatisko embriju nobriešanas efektivitāti.
Mežzinātne 17(50)2008: 131.-151. lpp.
-
Kravalis, J., Rjakova, V., Šatohina, S. (2008).
Apses zāģmateriālu žāvēšana.
Mežzinātne 17(50)2008: 152.-156. lpp.