Šī gada 9. marta LTV1 raidījumā "Vides fakti" sižets par norisi Satversmes tiesā, kurā tiek izskatīta vides organizācijas ierosinātā lieta pret valsti par grozījumiem koku ciršanas noteikumos. Sižetā komentāru sniedz LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons.
LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons:
Dziļu cieņu izraisa Latvijas sabiedriskā medija interese par zinātnieku viedokli plaši izreklamētajā Satversmes tiesas procesā. Raidījuma ‘’Vides fakti’’ sižets pamatā bija izveidots profesionāli, un cilvēkiem, kuri vēlējās iegūt priekšstatu par meža normatīvās bāzes izmaiņu būtību, šāda iespēja tika piedāvāta. Tomēr attiecībā uz raidījumā iekļauto informāciju nepieciešami precizējumi.
Sižetā bija neliela kļūda, patiesībā nepilnīga interpretācija, bet jautājuma kontekstā tomēr kļūda. Tika rādīts sabiedrībai, ka priežu mežos galvenās cirtes caurmērs samazinās no 39 cm uz 30. Jā, tiešām, Ia Orlova bonitātes priežu mežos jeb 15% no priežu mežiem tā ir. Taču II bonitātes priežu mežos, kas Latvijā ir apmēram 26% no priežu mežiem, caurmēra samazinājums ir tikai 1 cm, savukārt III, IV un V bonitātes mežos (ap 33% no priežu mežiem) MK noteikumu precizējumi paredz caurmēru nevis samazināt, bet palielināt par 3 cm.
Tā kā meža nozares oponentiem jeb sūdzētājiem arī šoreiz pietrūka korektu argumentu, tika izmantota nomelnojoša informācija par Latvijas mežzinātnes institūtu. Apgalvojums, ka LVMI "Silava" ir "tieši atkarīgs no meža nozares", ir visai maldinošs. 2023. gadā LVMI "Silava" budžetā 60% ieņēmumu veidoja atklāta konkursa kārtībā piesaistīts zinātnes telpas publiskais finansējums, tostarp, 15% tiešais ES zinātnes finansējums. Ar zemkopības nozarēm saistīts finansējums veidoja 35%, tai skaitā, 10% valsts deleģēto funkciju norisei, bet 17% finansējuma veidoja līgumsaistības ar komersantiem. 5% apmērā LVMI "Silava" īstenoja līgumsaistības VARAM, KEM un EM kompetenču ietvaros.
LVMI "Silava" augsti novērtē raidījumā nekritiski iekļauto spriedumu, ka Igaunijā zinātne esot augstākā līmenī nekā Latvijā. Tam ir objektīvi iemesli. Kaut gan Igaunijā kopš 90-to gadu vidus meža institūta nav, galvenās cirtes caurmēra vērtības ir loģiski sakārtotas krietni pirms Latvijas. Iespējams, Igaunijā arī politiķi ir augstākā līmenī.