Vadītājs: Guna Bagrade
Sākuma datums: 01.07.2018.
Beigu datums: 31.10.2019.

Pētījumu atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds

Logo LVAF

Pētījumā plānots ieviest Latvijai inovatīvu monitoringu ar molekulārās ģenētikas metodēm atbilstoši "Brūnā lāča Ursus arctos sugas aizsardzības plāna" 1. prioritātes aktivitātēm, kas sniegtu objektīvāku priekšstatu par brūnā lāča populācijas patieso apjomu un struktūru. Rezultāti ir izmantojami sugas monitoringa optimizēšanai, aizsardzības tālākai plānošanai un ziņošanai Dzīvotņu direktīvas ietvaros.

Pētījuma mērķi ir:

  • īstermiņa: precizēt brūnā lāča populācijas lielumu un struktūru Latvijā, izmantojot inovatīvu monitoringu ar molekulārās ģenētikas metodēm;
  • ilgtermiņa: radīt priekšnoteikumus tālākai brūnā lāča monitoringa sistēmas pilnveidošanai Latvijā, nodrošinot ticamu informāciju tālākai zinātniski pamatotai sugas aizsardzībai un apsaimniekošanai Baltijas populācijas mērogā; uzlabot sabiedrības informētību par brūnā lāča populācijas lielumu un izplatību Latvijā, veicinot izpratni par sugas ekoloģiju, kā arī drošību saskarsmē ar sugas pārstāvjiem

Pētījuma uzdevumi

  1. Pieredzes apmaiņas/apmācību brauciens uz Norvēģijas Dabas izpētes institūtu.
  2. Sagatavošanās darbi lauka pētījumu veikšanai.
  3. Brūnā lāča DNS paraugu ievākšana.
  4. Brūnā lāča DNS paraugu analīze laboratorijā.
  5. Uz molekulārās ģenētikas metodēm balstīta monitoringa ietvaros iegūto datu novērtēšana.
  6. Uz molekulārās ģenētikas metodēm balstīta monitoringa testēšanas rezultātu izvērtējums un priekšlikumu izstrāde brūnā lāča monitoringa metožu optimizēšanai Latvijā.
  7. Pētījuma kopsavilkuma iesniegšana LVAF administrācijai publicēšanai mājas lapā.

Pētījuma rezultāti

1.1. Īstenots pieredzes apmaiņas/apmācību brauciens uz Norvēģijas Dabas pētniecības institūtu (Norwegian Institute for Nature Research (NINA): LVMI "Silava" vadošā pētnieka D.E. Ruņģa vizīte Norvēģijas Dabas pētniecības institūtā, Trondheimā, 20.–23.08.2018. Mērķis – pieredzes gūšana un zināšanas par lielo plēsēju neinvazīvā monitoringa metodēm.
1.2. Noorganizētas pieredzes apmaiņa/apmācības Latvijā.
Pieredzes apmaiņa/apmācības, kurās piedalījās LVMI "Silava" pētījuma dalībnieki un konsultanti no Norvēģijas Dabas pētniecības institūta (Norwegian Institute for Nature Research), 1.–6.06.2019. Rekomendācijas par brūnā lāča monitoringu Latvijā.

2. Veikti sagatavošanās darbi lauka pētījumu veikšanai.
Sagatavots aktivitāšu plāns lauka pētījumiem: veikta vietu izvēle – izvēlētas potenciālās matu lamatu vietas (2018. gadā 6 un 2019. gadā 8) un šo vietu priekšizpēte; nodrošināts saskaņojums (informatīvās vēstules) ar izvēlēto matu lamatu teritoriju īpašnieku/lietotāju.

3. Nodrošināta brūnā lāča DNS paraugu ievākšana.
Pētījuma ietvaros LVMI "Silava" eksperti veica mērķtiecīgu trīs veidu brūnā lāča ģenētisko materiālu saturošu paraugu – lāča matu, ekskrementu un sakostu medus rāmīšu – neinvazīvu ievākšanu. Kopā ievākti 85 paraugi: matu lamatās tika iegūti septiņi matu paraugi, 33 apsekotajās dravās – 65 dažādi paraugi, trīs ābeļdārzos – septiņi matu paraugi, un mežā – seši ekskrementu vai matu paraugi.

4. Nodrošināta brūnā lāča DNS paraugu analīze laboratorijā.
Kopā analizēti 85 paraugi (matu, ekskrementu un siekalu (sakošļātu bišu rāmīši) paraugi). Ievākto paraugu molekulārās ģenētikas analīzes veiktas LVMI "Silava" Molekulārās ģenētikas laboratorijā. Laboratorijā tika veikta parauga DNS izdalīšana un genotipēšana. Kvalitatīva DNS iegūšanas gadījumā bija iespējams paraugu identificēt indivīda līmenī.
DNS izdalīšana no matiem, rāmīšiem un vaska tika veikta, izmantojot QIAamp DNS Micro kitu, savukārt izdalīšanai no ekskrementiem visatbilstošākais ir E.N.Z.A. Stool DNS kits. Izmantoti 12 sugai specifiskie marķieri un divi marķieri indivīda dzimuma noteikšanai. Izmantotie marķieri un protokoli ir saskaņā ar Norvēģijā un citās ziemeļvalstīs izmantotām metodēm, kas dod iespēju salīdzināt iegūtos rezultātus ar citās laboratorijās iegūtajiem.
Paraugu īpatsvars, no kuriem sekmīgi izdevās ar augstu ticamību identificēt indivīdu, sasniedza 44%, un nav vērojamas lielas atšķirības sekmībā starp trijiem paraugu veidiem. Liels ir paraugu īpatsvars (44%), kuru DNS analīze bija sekmīga tikai ar 2 līdz 6 marķieriem, kas nedod pietiekami daudz informāciju viennozīmīgi identificēt un atšķirt lāča indivīdus. Šo paraugu turpmāka apstrāde, atkārtojot DNS izdalīšanu un/vai genotipēšanu, var sniegt papildus rezultātus. Savukārt 13% (11 paraugi) DNS izdalīšana un genotipēšana nebija sekmīga (pozitīvi 0 līdz 1 marķieris), visticamāk, parauga zemās DNS kvalitātes dēļ.
DNS analīžu rezultātā tika noteikts, ka ievāktie paraugi pieder vismaz 18 indivīdiem, no tiem 13 indivīdiem noteikts dzimums – 11 tēviņi (astoņiem no tiem analīze precīzi norādīja dzimumu, savukārt trijiem – daļēju rezultātu) un 2 mātītes. Pieciem indivīdiem dzimumu neizdevās noteikt.

5. Veikta uz molekulārās ģenētikas metodēm balstīta monitoringa ietvaros iegūto datu novērtēšana.
Sagatavots ziņojums "Ar molekulārās ģenētikas metodēm iegūto brūnā lāča populācijas datu novērtējums".

6. Veikta uz molekulārās ģenētikas metodēm balstīta monitoringa testēšanas rezultātu izvērtējums un priekšlikumu izstrāde brūnā lāča monitoringa metožu optimizēšanai Latvijā.
Sagatavotas "Rekomendācijas brūnā lāča populācijas stāvokļa monitoringa uzlabošanai Latvijā ar molekulārās ģenētikas metodēm".

Pētījuma rezultātu ilgstspēja

Izstrādātajās rekomendācijās apkopota informācija par pētījuma laikā iegūto pieredzi un rezultātiem un sniegti ieteikumi tālākai sugas monitoringa pilnveidošanai un optimizēšanai, nodrošinot ticamu informāciju tālākai zinātniski pamatotai sugas aizsardzībai un apsaimniekošanai Baltijas populācijas mērogā. Pētījuma aktualitāti pastiprina apstāklis, ka brūnais lācis ir iekļauts Eiropas Kopienas direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Dzīvotņu direktīva) II pielikumā (kopienā nozīmīgas sugas, kuru aizsardzībai jānosaka ĪADT) un IV pielikumā (kopienā nozīmīgas sugas, kam vajadzīga stingra aizsardzība). Saskaņā ar direktīvas 17. pantu, ik pēc sešiem gadiem Latvijai ir jāziņo Eiropas Komisijai par sugas stāvokli valstī.
Aktivitātes turpmākā īstenošana veicinās sugas aizsardzības plāna kopējā mērķa sasniegšanu sugas labvēlīga aizsardzības stāvokļa uzturēšanai Latvijā un Baltijas populācijā.

Rekomendācijas brūnā lāča populācijas stāvokļa monitoringa uzlabošanai Latvijā ar molekulārās ģenētikas metodēm 

Ziņojums Ar molekulārās ģenētikas metodēm iegūto brūnā lāča populācijas datu novērtējums 

2018.–2019. gadā DNS paraugu ievākšana tika mērķtiecīgi veikta, apsekojot īpaši izvietotas matu lamatas (kombinācijā ar slēpņu kamerām), kurās izliets lāču uzmanību piesaistošs šķidrums ar spēcīgu smaku, dravu postījumu vietas, kā arī atsevišķus vecus ābeļdārzus. Video: 
Lāču matu lamatas un stirna
Lāču matu lamatas un meža cūkas
Lāču ģimene matu lamatās
Lācis matu lamatās 
Bišu dravas postījums