Vadītājs: Agnis Šmits
Sākuma datums: 01.01.2004.
Beigu datums: 31.12.2008.

Latvijas Zinātnes padomes vienošanās Nr. 04.1188

Pētījumā ietverti skuju grauzēju kaitēkļu populācijas dinamikas aspekti (galvenokārt priežu sprīžotājam Bupalus piniarius), masu savairošanās attīstība un prognoze priežu rūsganai zāģlapsenei, kā arī defoliācijas ietekme uz mežaudzēm (koku mirstība, ietekme uz pieaugumu). Pētījuma ietvaros publicēti divi zinātniski raksti un sagatavots materiāls vēl divām publikācijām, aizstāvēti divi bakalaura darbi. Pētījuma rezultāti izkārtoti divās daļās:

  • priežu sprīžotāja populācijas dinamikas apkopojums kopš 1990. gada;
  • priežu rūsganās zāģlapsenes savairošanās gaita un defoliācijas ietekme uz mežaudzi.

Priežu sprīžotāja populācijas attīstību ir nobremzējusi starpsugu konkurence – priežu rūsganās zāģlapsenes plašā savairošanās. Populācijas pieaugums novērots tikai teritorijās, kuras neskāra priežu rūsganās zāģlapsenes masu savairošanās. Sprīžotāja kūniņu svars ir palicis gandrīz nemainīgs, saglabājot potenciālu turpmākajam populācijas pieaugumam. Sakarā ar nobremzēto sprīžotāja populācijas pieaugumu 2006. un 2007. gadā palielinājās parazītu īpatsvars, kas 2008. gadā atkal samazinājās. Priežu audžu apstrāde ar insekticīdu Dimilin 2005. gadā, lai arī apmēram mēnesi pirms pirmo sprīžotāja kāpuru parādīšanās, ir ietekmējusi priežu sprīžotāja populāciju. Kūniņu blīvums zemsegā apstrādātajās platībās bija apmēram trīs reizes mazāks nekā neapstrādātajās platībās.

Priežu rūsganās zāģlapsenes savairošanās skartās audzēs ievērojami vairāk olas tiek dētas uz jau bojātiem kokiem, tādejādi radot lielāku risku šo koku bojāejai. Būtiska koku bojāeja zāģlapsenes atskujotās audzēs nav konstatēta. Valkas rajonā gan atskujotās, gan kontroles audzēs tika atrasts tikai viens svaigi kaltis koks desmit uzskaites transektos. Ventspils rajonā koku bojāeja bija tikai nedaudz augstāka: 1,5% primārajā savairošanās reģionā un 0,2% kontroles audzēs. Priežu rūsganās zāģlapsenes izraisītā priežu audžu defoliācija būtiski ietekmē koksnes radiālo pieaugumu. Koksnes pieauguma samazināšanās novērota jau gadu pirms masu savairošanās konstatēšanas un liek secināt, ka arī daļēja vainagu defoliācija 2003. gadā Valkas rajona primārās savairošanās reģionā atstājusi būtisku ietekmi uz koksnes pieaugumu. Primārajos savairošanās reģionos lielākā koksnes pieauguma samazināšanās bija vērojama 2005. gadā, kad zāģlapsene skaitliski sasniedza savu maksimumu, bet sekundārajā savairošanās reģionā Valkas rajonā – novērota 2006. gadā. Kumulatīvais reducētais papildpieaugums no 2003. līdz 2006. gadam Valkas rajona vairāk bojātajās audzēs sasniedza –0,343 m³/m², bet ar Dimilin apstrādātajās –0,130 m³/m². Kumulatīvais reducētais papildpieaugums zāģlapsenes sekundārās savairošanās reģionos konstatēts Valkā (maza defoliācijas intensitāte) –0,087 m²/m² un Ventspils rajonā –0,166 m³/m².

Pētījuma zinātniskais pārskats 

Pētījuma "Skuju koku un ošu kaitēkļu savairošanās ciršanas atliekās risku izvērtēšana un rekomendācijas šo risku samazināšanai" (2003) zinātniskais pārskats