Vadītājs: Kaspars Liepiņš
Sākuma datums: 01.07.2016.
Beigu datums: 31.12.2018.

LVMI "Silava" ir sadarbības partneris SIA Meža nozares kompetences centrs CFLA noslēgtā līguma Nr. 1.2.1.1/16/A/009 pētniecības virziena "Meža kapitālvērtības palielināšana un mežsaimniecība" pētījumā P1 "Metodes koku augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumu plānošanai un kvalitātes kontrolei", īstenota sadarbībā ar

Logo ERAF 2014 2020 LV

  Logo MNKC 2  Logo LVM  Logo LVMI Silava small

Kompetences centra pētniecības virziena mērķis ir atbalstīt vismaz 10 pētījumus atbilstoši definētajiem pētniecības virzieniem, attīstot jaunus produktus un tehnoloģijas nozarē un ieviešot tās ražošanā, tādējādi veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, kā arī nozares komersantu konkurētspējas paaugstināšanu.
Kopējais ERAF atbalsta apjoms pētniecības virzienam ir 3 206 250 EUR.

Pētījuma mērķis ir izstrādāt rīkus koku augšanas apstākļu uzlabošanas (KAAU) pasākumu plānošanai (piemērotu mežaudžu identificēšanai, augsnes ielabošanas līdzekļu veida un devu novērtēšanai, kā arī papildus veicamo darbību raksturošanai), kvalitātes kontroles rīkus un tehnisko risinājumu augu barības vielu nogādāšanai mežā.

Pētījums sadalīts vairākos savstarpēji saistītos darba uzdevumos. Pētījuma 1. etapā plānots izstrādāt tehnisko risinājuma un rekomendācijas minerālmēslu un koksnes pelnu ienešanai mežā, izmantojot mazgabarīta tehniku, kā arī iegūt mežaudžu mērījumu datus, kas nepieciešami LiDAR datu un Sentinel 2 satelītattēlu analīzei & KAAU pasākumiem piemēroto teritoriju identificēšanai. Pētījuma 2. etapā plānots adaptēt Latvijas apstākļiem algoritmus to teritoriju identificēšanai, kurās mitruma režīms neierobežo barības vielu pieejamību un koku augšanu, kā arī izstrādāt aprēķinu parametrus Sentinel 2 satelītattēlu analīzei, lai raksturotu koku augšanas gaitas un atstarotā krāsu spektra sakarības. Turpmākajos pētījuma etapos plānots izstrādāt praktiski pielietojamas metodes un trūkstošos darbības datus LiDAR datu un satelītattēlu analīzei, tajā skaitā meža kopšanas un hidroloģiskā režīma uzlabošanas darbībām mežaudzēs, kur lietderīgi veikt KAAU pasākumus. Pētījums ietver arī ekonomiskās analīzes metožu adaptēšanu KAAU pasākumu saimnieciskās atdeves novērtēšanai un lēmuma pieņemšanas atbalstam par šo pasākumu īstenošanu. un kvalitātes kontroles instrumentu izstrādāšanu minerālmēslojuma un koksnes pelnu ieneses monitoringam.

Aktualitātes

  1. 21.10.2016. Pārskats par 1. atskaites periodu:
    Pētījuma 1. etapā sagatavots projektēšanas uzdevums pelnu un minerālmēslojuma izkliedētāja (patenta Nr. LV15075B) pārbūvei un uzsākta iekārtas projektēšana, kā bāzi izmantojot Vimek BioCombi 610.2 harvarderu, kā arī novērtēti iespējamie papildus ieguvumi, izmantojot tehniku kompleksi (slimo koku zāģēšana un pievešanai, grāvju tīrīšanai, ievalku veidošanai ar modificētu ekskavatora kausu). Mērījumu datu iegūšanai veikta mežaudžu atlase un uzsākta to uzmērīšana (apsekots 221 ha mežaudžu sausieņu un āreņu meža tipos); ievākti skuju un augsnes paraugi nodrošinājuma ar barības vielām raksturošanai, kā arī audzēs, kur nav konstatēta pārlieka mitruma negatīva ietekme ierīkoti ilglaicīgo novērojumu parauglaukumi. Visos izmēģinājumu objektos veikti lapu laukuma indeksa mērījumi, lai novērtētu vainagu slēguma, barības vielu pieejamības un krājas pieauguma sakarības. Lai izstrādātu metodi tādu platību atlasei, kurās nelabvēlīgs ūdens režīms nav par iemeslu krājas pieaugumam, veikta ieplaku noteikšanas algoritmu salīdzināšana, veikta mežaudžu atlase un uzmērīšana, ierīkojot parauglaukumus sausās vietās un ieplakās (apsekoti 98 ha mežaudžu). Sākotnējais LiDAR datu analīzei izmantots Fill sink algoritms un topogrāfiskā mitruma indekss (TWI). KAAU pasākumu ekonomiskās ietekmes analīzei adaptēts a/s "Latvijas valsts meži" atbalstītā pētījumā "Koku augšanas apstākļu uzlabošanas pētījumu programma 2016.2021. gadam" izstrādātais kalkulators meža mēslošanas ekonomiskā efekta analīzei, kā arī identificētas darbības datu kopas (ieplaku kartes skujkoku audzēs, meliorācijas sistēmas, meža ceļi, taksācijas rādītāji), kas nepieciešamas saimnieciskā efekta novērtēšanai. Uzsākta KAAU pasākumu kvalitātes monitoringa metodes izstrādāšana, izmantojot GPS sekošanas datus, bet 2017. gada ziemā veikti praktiski izmēģinājumi ar pelnu izkliedētāju, kas apgādāts ar GPS uztvērēju.
  2. 23.01.2017. Pārskats par pētījuma 2. atskaites periodu
  3. 21.04.2017. Pārskats par pētījuma 3. atskaites periodu
  4. 14.08.2017. Pārskats par pētījuma 4. atskaites periodu
  5. 20.12.2017. Pārskats par pētījuma 5. atskaites periodu
  6. 20.03.2018. Pārskats par pētījuma 6. atskaites periodu
  7. 19.06.2018. Pārskats par pētījuma 7. atskaites periodu
  8. 14.09.2018. Pārskats par pētījuma 8. atskaites periodu
  9. 11.12.2018. Pārskats par pētījuma 9. atskaites periodu
  10. 10.01.2019. Pētījums noslēdzies 31.12.2018.


Pētījuma rezultāti