Vadītājs: Mudrīte Daugaviete
Sākuma datums: 01.01.2009.
Beigu datums: 31.12.2009.

Pētījumu atbalsta Latvijas Zinātnes padome

Pētījuma mērķis ir izpētīt dažādu koku sugu minerālās barošanās vielu un oglekļa akumulācijas un biomasas uzkrāšanās dinamiku augu virszemes un sakņu biomasā dabiskas un mākslīgas izcelsmes jaunaudžu vecuma audzēs meža un nemeža zemēs.

Galvenie darba uzdevumi

  1. Noskaidrot augu barības vielu – makro- (N, P, K, Mg, Ca, S) un mikroelementu (Mn, Cu, Fe, Co, Mo, B) saturu un izmaiņas koku virszemes: lapās, stumbra mizā, zaros (koksne+miza), stumbra koksnē, un sakņu zonā: celmos, skeletsaknēs, uzsūcošajās saknēs dažādu koku sugu (bērza, apses, baltalkšņa, priedes, eglee) dažādas bonitātes audzēs raksturīgākajos meža augšanas apstākļu tipos meža un nemeža zemēs.
  2. Noskaidrot organiskā oglekļa saturu un tā dinamiku atsevišķās koka virszemes daļās: lapās, stumbra mizā, zaros (koksne+miza), stumbra koksnē, kā arī sakņu zonā: celmos, skeletsaknēs, uzsūcošajās saknēs dažādu koku sugu (bērza, apses, baltalkšņa, priedes, egles) dažādas bonitātes audzēs raksturīgākajos meža augšanas apstākļu tipos meža un nemeža zemēs.
  3. Noteikt augu barības vielu un organiskā oglekļa aprites cikla īpatnības jaunaudžu vecuma bērza, apses, baltalkšņa, priedes un egles dažādas bonitātes audzēs raksturīgākajos meža augšanas apstākļu tipos meža un nemeža zemēs.

Pētījuma galvenie sagaidāmie rezultāti ir minerālvielu un organiskā oglekļa aprites un uzkrāšanās virszemes un sakņu biomasā modelēšanai nepieciešamie dati, kā arī minerālvielu un organiskā oglekļa aprites modelis jaunaudžu vecuma audzēm meža un nemeža zemēs.

Pētījumam ir gan teorētiska, gan praktiska nozīme. Teorētiskā ziņā tiks iegūti vērtīgi dati un izzinātas likumsakarības par minerālvielu (N, P, K, Mg, Ca, S, Mn, Cu, Fe, Co, Mo, B) un organiskā oglekļa saturu un sadalījumu un to izmaiņām bērza, baltalkšņa, apses, priedes un egles virszemes daļā un sakņu zonā dažādas bonitātes jaunaudzēs dažādos meža augšanas apstākļu tipos meža un nemeža zemēs (bijušajās lauksaimniecības zemēs).

Pētījuma praktisko nozīmi nosaka, galvenokārt, informācija par oglekļa asimilāciju kokaugu biomasā un augsnē meža un apmežotās lauksaimniecības zemēs. Šī informācija nepieciešama oglekļa dioksīda (CO²) emisiju un piesaistes noteikšanai zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā, kā arī oglekļa asimilācijas dinamikas izzināšanu ilgtspējīgas mežsaimniecības aspektā, prognozējot klimata pārmaiņu ietekmi ilgstošā laika periodā.