Vadītājs: Jānis Donis
Sākuma datums: 06.08.2008.
Beigu datums: 31.12.2008.

Meža attīstības fonda vienošanās Nr. 060808/S321

Logo Meza attistibas fonds

Pētījuma mērķis ir, balstoties uz pašreizējo izpratni par koku sugu ekoloģisko potenciālu un iespējamo dažādu meža tipu dabisko traucējumu režīmu, izstrādāt vadlīnijas saimnieciski nozīmīgāko meža tipu apsaimniekošanai ar nekailciršu metodēm, kas nodrošinātu šādas mežkopības sistēmas ekonomisko dzīvotspēju, ekoloģisko ilgtspējību un būtu sociāli pieņemama.

Šo mērķu sasniegšanai 2008. gadā veikti radiālā pieauguma mērījumi 2007. gadā iegūtajām urbumu skaidām, atkārtoti pārmērīti daļa no 2003.–2005. gadā ierīkotajiem pētījumu objektiem, izstrādāti atsevišķu koku šķērslaukuma/tilpuma pieauguma modeļi priedei, eglei un bērzam, balstot uz 2004.–2007. gadā uzmērīto koku informācijas bāzes, novērtēta veģetācijas (vaskulāro augu, briofītu), vaboļu daudzveidības un vides (apgaismojuma) izmaiņas pēc cirtes pētījumu objektos, veikta atjaunošanās uzskaite Meža pētīšanas stacijā ierīkotajos parauglaukumos, kā arī veikta vizuālās pievilcības izvēles (preferenču) noteikšanu. Noskaidrots, ka būtiskākais rādītājs, kas raksturo koku augšanu nākamajos 5 gados pēc pakāpeniskās cirtes 1. paņēmiena, ir tā diametrs un pieauguma lielums pirms cirtes. Konstatēts, ka veģetācijas reakcija atkarīga no ne tikai no meža apsaimniekošanas veida, bet arī no meža tipa. Oligotrofos meža tipos veģetācija pēc cirtes izmainās samērā maz, savukārt auglīgākos apstākļos, it sevišķi lielākos audžu vainaga klāja atvērumos, notiek aizzelšana ar ekspansīvām graudzāļu sugām. Vaboļu uzskaites analīze norāda, ka lielākos meža masīvos pakāpenisko ciršu gadījumā vismaz īslaicīgi ir iespējams saglabāt piemērotus apstākļus sugām, kurām nepieciešamas relatīvi vecas audzes. Konstatēts, ka sakarība starp fotosintētiski aktīvo radiāciju (FAR) un kokaudzi raksturojošiem parametriem, piemēram, škērslaukumu ir relatīvi vāja, it īpaši vienlaidus pakāpeniskajās cirtēs, kur koku izvietojums pēc pirmā cirtes paņēmiena veikšanas ir nevienmērīgs. Būtiska nozīme ir uzskaites punktu telpiskajam novietojumam attiecībā pret izcirtuma sienu. Līdzīgos apstākļos dienvidu sienas tiešā tuvumā FARkopzv var būt pat 3 reizes mazāka nekā pie ziemeļu sienas. Aptuveni 25 m platās ZA–DR virzienā izvietotās joslu pakāpeniskajās FARkopzv ir būtiski lielāks neizcirstās joslas DA malā salīdzinot ar neizcirstās joslas ZR malu.
Izvērtējot atjaunošanās sekmes eksperimentālajos objektos, konstatēts, ka atjaunojušos kociņu skaits ir pietiekams, taču vērojama atšķirība vienmērīgumā. Visos gadījumos skuju kokiem vidējais augstums ir apm. 10 cm, savukārt lapu kokiem kociņu augstums ir relatīvi mazāks 10 × 10 m logos nekā lielākos logos. Stādīto kociņu augstuma pieaugums nav atkarīgs no stādu augstuma. Bojā gājuši mazāk nekā 5% no egļu un priežu stādiem.

Mežu rekreācijas nolūkos pēdējo 6 mēnešu laikā izmantojuši vairāk nekā 70% respondentu. Visbiežāk rekreācijai tiek izmantots meža, kas atrodas ne tālāk kā 5 km no respondentu pastāvīgās dzīves vietas. Lielākā daļa respondentu izcirtumus novērtējuši kā vizuāli vismazāk vēlamajiem. Līdzīgs vērtējums ir arī par joslu pakāpeniskajām cirtēm. Kā vizuāli pievilcīgākās tiek uzskatītas pieaugušas audzes, kā arī vienlaidus un grupu pakāpeniskās cirtes, kurās jau atjaunojusies veģetācija.


Pētījuma zinātniskais pārskats