Veci meži ir būtiski bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī var būt nozīmīgi klimata pārmaiņu mazināšanā, tāpēc tiem ir nozīmīga loma arī Eiropas Savienības dabas aizsardzības un bioekonomikas mērķu sasniegšanā.
Nereti tieši noteiktas struktūras (veci, lieli dobumaini koki un lielu dimensiju kritalas) nodrošina dzīvotnes dažādām aizsargājamām dzīvo organismu grupām vecos mežos. Šādas mežaudzes glabā arī dabas kultūrvēsturisko mantojumu, saglabā cilvēka maz pārveidotu ainavu, kā arī nodrošina virkni citu ekosistēmas pakalpojumus, ko sniedz meži, kā piemēram, ūdens režīma stabilitāti un citas vides funkcijas.
Piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā daļa veco mežu hemiboreālajos mežos, kur galvenais meža elements ir veca kokaudze, spēj nodrošināt ilgstoši augstu oglekļa uzkrājumu koku biomasā, savukārt citos koku augšanas apstākļos un dabisko traucējumu ietekmē šī spēja var būt ierobežota. Tomēr tas nemazina nepieciešamību saglabāt un padziļināti pētīt vecos mežus, lai iegūtu zinātniski pamatotas atziņas par šādām meža ekosistēmām un to izmaiņu dinamiku.
Kopš 2025. gada aprīļa pēcdoktorantūras pētījumu Audzes strukturālās dinamikas un bioloģiskās daudzveidības novērtējums vecās skuju koku mežaudzēs hemiboreālajos mežos dabai tuvākas mežsaimniecības attīstībai īsteno LVMI "Silava" pētniece, mežzinātņu doktore Laura Ķēniņa. Šajā raidieraksta epizodē viņa stāsta par pētījuma norisi, kura ietvaros dati tiek vākti Latvijā un Rumānijā, salīdzinot vecas skuju koku mežaudzes dažādos reģionos.
Pētījumā tiek analizētas veco mežu struktūras izmaiņas un bioloģiskā daudzveidība, savvaļas dzīvnieku — zīdītāju, putnu un apputeksnētāju — klātbūtne, kā arī atmirušās koksnes nozīme ekosistēmu funkcionēšanā. Iegūtie rezultāti sniegs nozīmīgu ieguldījumu dabai tuvākas mežsaimniecības attīstībā.