28. augustā Latvijas Radio 1 raidījumā "Zināmais nezināmajā" uzmanības centrā bija jautājums: Kā šī gada biežās lietavas un negaisi ietekmējuši Latvijas mežus un kokus?
Raidījumā LVMI "Silava" pētnieks Oskars Krišāns skaidroja, ka ilgstošais slapjums negatīvi ietekmējis vecākus, novārgušus un slimus kokus, īpaši egles, kas ir jutīgas pret mitrumu. Tādos apstākļos koku augšana var palēnināties, vainagi kļūst mazāk vitāli, un koku lapotne zaudē dzīvīgumu. Slapjums kokus ietekmē līdzīgi kā sausums – saknes applūst, trūkst skābekļa, un koks nespēj uzņemt barības vielas, kas var novest pie to nokalšanas.
Vienlaikus LVMI "Silava" zinātnieks uzsvēra, ka mežiem kopumā šī vēsā un lietainā vasara nākusi par labu. Tā veicinājusi lielāku koku noturību pret kaitēkļiem, piemēram, egļu astoņzobu un priežu galotņu sešzobu mizgraužiem, jo vēsais un mitrais klimats traucējis šo kaitēkļu vairošanos un izplatību.
Runājot par klimata pārmaiņu ietekmi nākotnē, Oskars Krišāns skaidroja, ka straujas pārmaiņas koku sugu sastāvā nav gaidāmas, taču laika gaitā sugu dominances var mainīties. Piemēram, dižskābārdis nākotnē varētu kļūt biežāk sastopams, savukārt egļu izplatība varētu samazināties.