Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.–2027. gadam prioritātes 1. "Innovative Societies" mērķa 1.1. "Resilent Economies and Communities" pētījuma DIVERSE_GENE_WATCH – Early Forecasting and Monitoring System for Genetic Biodiversity Loss in Keystone Forest Tree Species vienošanās Nr.
Pētījuma partneri ir Vītauta Dižā universitāte (Vytautas Magnus University, vadošais partneris) un citas Lietuvas, Latvijas (LVMI "Silava", AS "Latvijas valsts meži"), Igaunijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas institūcijas.
Pētījuma kopējais finansējums ir 1,92 milj. EUR.
Meži ir mūsu lielākā bagātība, kuru ilgtspēju apdraud dažādi klimata izmainās izraisīti kaitējumi. Meža ilgtspējība un adaptācijas spēja ir lielā mērā atkarīga no meža koku sugu lielas ģenētiskās daudzveidības. Mūsu konsorcijs plāno apvienot zinātniekus, nozaru aģentūras, mežu īpašniekus un NVO, lai izveidotu, izmēģinātu un ieviestu noturīgu, transnacionālu ģenētiskās daudzveidības monitoringa (ĢM) sistēmu, kas varētu efektīvi novērtēt ģenētisko daudzveidību un laikus brīdināt par to samazināšanos Baltijas jūras reģionā. ĢM pamatā ir ģenētiskās daudzveidības salīdzinājums starp koku paaudzēm.Starp Baltijas jūras reģiona meža ekosistēmu pamatsugām ir: ozols (Quercus robur), egle (Picea abies), liepa (Tilia cordata) un osis (Fraxinus excelsior). Šīs sugas tika izraudzītas jo tās būtiski ietekmē Baltijas jūras reģiona meža noturību un bioloģisko daudzveidību. Mūsu ĢM tīkls, izmantojot transnacionālo sadarbību, nodrošinātu pāreju uz zaļu un noturīgu mežu bagātu reģionu Baltijas jūras reģionā. Tas varētu būt piemērs citu līdzīgu tīklu izveidošanai Eiropā, kurus varētu apvienot Eiropas meža aizsardzības un monitoringa tīklā. ĢM sistēma katrā valstī sastāv no a) ĢM parauglaukumu tīkla meža pamatkoku sugām, b) ĢM metodēm, kuru pamatā ir DNS genotipēšana, fenotipēšana un attālinātā izpēte, c) kopīgs rīcības plāns ģenētiskās daudzveidības bagātināšanai tās samazināšanās gadījumā, un d) ieteikumi tiesību aktu, noteikumu un rekomendāciju papildināšanai.