Vadītājs: Dagnija Lazdiņa
Sākuma datums: 01.01.2020.
Beigu datums: 31.12.2023.

Eiropas Ekonomiskās zonas (EEA) Finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam vienošanās Nr. 1.4-6/19/2

 

Pētījuma partneri ir Tartu Universitāte (vadošais partneris), LVMI "Silava" (kontaktpersonas Dagnija Lazdiņa un Dainis Ruņģis), Lietuvas Lauksaimniecības un mežsaimniecības pētījumu centrs un Norvēģijas Arktikas universitāte.
Kopējais finansējums ir 907 947 EUR.

Pētījuma galvenie uzdevumi

  1. Izstrādāt jaunas molekulārās metodes, lai ātri identificētu dažādu mikroorganismu grupas un novērtētu to organisko vielu mineralizācijas un oglekļa dioksīda (CO2) emisiju potenciālu;
  2. Noskaidrot klimata izmaiņu ietekmi uz augu biomasā uzkrātā oglekļa sadalījumu un CO2 piesaisti augsnē ģeogrāfiskā platuma gradienta griezumā;
  3. Novērtēt ar klimata izmaiņām saistītos ekonomiskos ieguvumus un zaudējumus dažādos mežsaimniecības un augsnes oglekļa bilances aspektos;
  4. Noteikt lauksaimniecības zemes apmežošanas ekoloģisko ilgtspēju;
  5. Attīstīt ilgtspējīgas mežsaimniecības praksi un citus zemes izmantošanas paņēmienus, lai mazinātu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, vienlaicīgi nodrošinot meža produktivitātes pieaugumu.

LVMI "Silava" koordinē pētījumu darbības, kuru uzdevums ir novērtēt klimata izmaiņu radītos ekonomiskos zaudējumus un ieguvumus dažādos mežsaimniecības un augsnes oglekļa bilances aspektos. Pētījumā izvirzīta hipotēze, ka dažādi klimata pārmaiņu elementi, mijiedarbojoties ar barības vielu pieejamību augsnē, palielina meža produktivitāti un veicina organisko vielu mineralizāciju augsni barības vielām bagātajos biotopos, bet samazinot produktivitāti un veicina oglekļa uzkrāšanos augsnēs ar nepietiekošu nodrošinājumu ar barības vielām. Pētījumā pārbaudīsim arī to, vai koku un krūmu ienākšana tundras ekosistēmā ir saistīta ar augsnes oglekļa uzkrājuma samazināšanos un vai klimata izmaiņu rezultātā tundrā ienākusī kokaugu veģetācija saista vairāk oglekļa nekā zaudē augsne.

Lai noteiktu klimata un augsnes, kā arī koku klātbūtni un izmēru ietekmi uz augsnes mikrobiālo sastāvu, ekosistēmu C iedalījumu un SEG emisijām, izveidos divus transektus: viens no Dānijas līdz Norvēģijas ZR un otrs no Lietuvas līdz Norvēģijas ZA. No katra parauglaukuma ievāks 10 augsnes paraugus dažādos dziļumos no 0 līdz 2 metriem. Arī izmantos vairākus iepriekš ierīkotus un jaunizveidotus parauglaukumus, lai pārbaudītu klimata un zemes izmantojuma izmaiņu ietekmi uz mikrobiālo kopienu, augsnes C uzglabāšanu un SEG emisijām. Paraugos un parauglaukumos noteiks 1) augsnes C sastāvu (organisko un minerālo), N, P, Ca, Mg, K saturu, pH; 2) augu daudzveidību, augsnes SEG emisijas; 3) mikrobiālo sastāvu; un 4) relatīvo un absolūto gēnu daudzumu, kas atbilst galvenajiem celulolītiskajiem un metānogēniem fermentiem. Mikobiālās kopienes raksturošanai tiks izmantotas augstas caurlaidspējas amplikonu sekvenēšanas un metagenomiskas metodes. Lai pārbaudītu augsnes mikrobiālo sastāvu un funkcionālo gēnu un SEG emisiju kopsakarību, izmantos kompleksu statistisko modelēšanu.

LVMI "Silava" sadarbībā ar Lietuvas un Norvēģijas ekspertiem pētījuma ietvaros vērtēs arī lauksaimniecības zemju apmežojumu ekoloģisko ilgtspējību. Pētījumā izvirzīta hipotēze, ka augu sugas, kas pieder dažādām klasēm un saistītas ar dažādiem mikorizas tipiem, atšķiras pēc to spējas atbalstīt dažādas augsnes mikroorganismu grupas, līdz ar to atšķiras arī to spēja saistīt augsnē oglekli. Pētījumā pārbaudīsim pieņēmumu, ka apmežošana, it īpaši ar kokiem, kam raksturīga izteikta ektomikoriza un relatīvi lēnāka barības vielu aprite, veicina oglekļa akumulēšanos augsnē un samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Pētījuma ietvaros izstrādāsim priekšlikumus uz klimata izmaiņu negatīvās ietekmes mazināšanu vērstu mežsaimniecības un zemes izmantošanas pasākumu ieviešanai, lai nodrošinātu mežsaimniecības ilgtspēju, vienlaicīgi nemazinot meža produktivitāti.


Pētījuma īstenošanu līdzfinansē EEA Finanšu instruments 2014.–2021. gadam 
EEA Finanšu instruments Igaunijā