Vadītājs:
Ilze Ozola
Sākuma datums: 01.01.2021.
Beigu datums: 30.06.2023.

Eiropas Regionālās attīstības fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifikā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” vienošanās Nr. 1.1.2/VIAA/4/20/683

      

Pēcdoktorants Ilze Ozola.
Zinātniskais vadītājs Andis Lazdiņš.
Kopējais finansējums ir 110 872,64 EUR.

Pētījuma mērķis ir izstrādāt klimata politikai pielāgotus risinājumus izstrādāto kūdras lauku izmantošanai un paludikultūru biomasas audzēšanai. Izstrādātie purvi zemes īpašniekam var būt gan apgrūtinājums, gan resurss. Šajā projektā esošās zināšanas par to kā šo resursu izmantot, tiks papildinātas ar jaunām un četru kūdras atradņu īpašniekam vai apsaimniekotājam tiks izstrādāta metodika šo lauku tālākā izmantošanā tā, lai tas no SEG emisiju avotu kļūtu par emisiju krātuvi, vienlaikus attīstot uzņēmējdarbību.

Galvenās pētījuma darbības

  1. Priekšizpēte:
    1.1. izvērtēt esošā klimata politikas un Eiropas zaļā kursa ietekmi uz kūdras nozari Latvijā,
    1.2. izpētīt pieejamo literatūru un rīku klāstu, piemēram, projektu "Paludicultures in Baltics" un LIFE REstore rezultātus, lai izvēlētos 4 uzņēmumus, kuriem tiks izstrādāti klimata pārmaiņu mazinoši risinājumi izstrādāto kūdras lauku izmantošanai un paludikultūru biomasas audzēšanai,
    1.3. izvērtēt uzņēmuma apsaimniekotos purvus, tiks izvēlēta viena kūdras atradne, kurai veikt tālāko izvērtējumu,
    1.4. izvēlētajām kūdras atradnēm aprakstīt apkārtējo teritoriju – topogrāfija, hidroloģija, bioloģiskā daudzveidība, kultūrvēsturiskie objekti, uzņēmējdarbība, nodarbinātība, tūrisms,
    1.5. novērtēt uzņēmumu pašreizējo darbību un pasākumus, kas tiek veikti, lai mazinātu ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām.
  2. Izvēlēto kūdras atradņu izpēte:
    2.1. ieguves vietas izpēte – topogrāfija, hidroloģiskie apstākļi, ūdens līmeņa paaugstināšanas iespējas un ietekme uz apkārtējo teritoriju, pieejamā tehnika, infrastruktūra, biomasas katlumāju un siltumizolācijas materiālu ražojošo uzņēmumu atrašanās vietas,
    2.2. lauka darbi, paraugu ievākšana atlikušā kūdras slāņa biezuma un īpašību izpētei.
  3. Scenāriju izveide:
    3.1. vairāku scenāriju izveide izstrādāto kūdras lauku tālākai izmantošanai – LIFE REstore pētījumā izstrādātā modeļa pielietošana rekultivācijas scenāriju izvēlē,
    3.2. nepieciešamie materiāli lauku ierīkošanai,
    3.3. kūdras lauku līmeņošanas nepieciešamība,
    3.4. biomasas uzglabāšanas iespējas,
    3.5. atkarībā no scenārija piemērotāko augu sēklu, stādu, sakneņu pieejamība, cena, sēšanas/stādīšanas īpatnības, esošā pieredze audzēšanā Latvijā un citur Eiropā,
    3.6. biomasas izmantošanas iespējas, katra scenārija ekonomiskais izvērtējums, nepieciešamās atļaujas, likumdošanas ierobežojumi.
  4. Rekomendācijas, publikācijas. Izstrādātas rekomendācijas uzņēmuma Eiropas zaļā kursa stratēģijai.

Aktualitātes

  1. 17.01.2021. Pētījums uzsākts ar detāla pētījuma zinātniskā ietvara izstrādi.
  2. 9.–11.03.2021. Dalība virtuālajā konferencē "RRR2021 – Renewable resources from wet and rewetted peatlands" (konferenču tēžu krājums) ar prezentāciju Potentials for paludicultures on rewetted peatlands in Latvia par paludikultūru iespējām Latvijā.
  3. 3.05.2021. Lekcija LU Bioloģijas fakultātes maģistrantūras studentiem (Botānikas un ekoloģijas katedra) Paludikultūru izmantošanu kūdras purvu un mitro pļavu apsaimniekošanā un oglekļa emisiju samazināšanā Nīderlandē, Vācijā un Latvijā 
  4. 3.05.2021. Dalība Starptautiskajā Kūdras kongresā IPC2021 kā līdzautoram prezentācijā "Potentials and capacities of climate change mitigation by peatland rewetting and wet agriculture on peatlands (paludiculture) in the Baltic countries" un vadot sesiju "Protection and reclamation of peatlands".
  5. 17.06.2021. Apsekotas uzņēmuma SIA "Laflora" esošās un potenciālās paludikultūru audzēšanas vietas.
  6. 22.07.2021. Apsekotas uzņēmuma SIA "Klasmann-Deilamnn" esošās un potenciālās paludikultūru audzēšanas vietas.
  7. 25.08.2021. Raidījumā "Dabas tops" epizodes filmēšana Niedrāju-Pilkas purvā par purviem un to saimniecisko nozīmi. Raidījumu sāks translēt 13.10.2021., konkrētā epizode būs redzama nākamajā gadā 30.03.2022.
  8. 3.09.2021. Dalība Vietējo rīcības grupu "No Salacas līdz Rūjai", Vidzemes lauku partnerības "Brasla" un VRG Vācijā "Flechtinger Höhenzug" (Fleštingera grēda) starpvalstu sadarbības projekta "Dzīves kvalitātes paaugstināšana lauku reģionos, kopjot tradicionālās vērtības VRG "No Salacas līdz Rūjai" un tās sadarbības partneru Latvijā un Vācijā darbības teritorijās" projekta noslēguma seminārā.
    Šī projekta ietvaros tika īstenots pasākumu kopums, kura trīs mērķtiecīgās darbības ir revitalizācijas iespēju izpēte izstrādāto kūdras purvu teritorijās, lauksaimniecības blakusproduktu izmantošana būvmateriālu ražošanā un Vācijas partneru pozitīvās pieredzes pārnese par plūškoku audzēšanas iespējām degradētās teritorijās un to izmantošanu ekonomiskās aktivitātes sekmēšanai sadarbības partneru teritorijās, organizējot apmācības Latvijā plūškoku audzēšanā un izmatošanā.
    Semināra laikā tika apmeklēts arī Rāķa purvs, kurā Ilze Ozola dalībniekus iepazīstināja ar rekultivācijas terminu un izstāstīja kādi ir purvu rekultivācijas veidi. Tā kā viens no mazāk zināmajiem rekultivācijas veidiem ir arī paludikultūras, tad dalībnieki uzzināja, kāpēc tās tiek audzētas. Tāpat dalībnieki apskatīja vienu no paludikultūru veidiem – sūnu audzēšanu izstrādātajā kūdras purvā. Pasākuma laikā dalībnieki saņēma Ilzes Ozolas izveidoto bukletu par purvu rekultivāciju.

  9. 4.09.2021. Projekta "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei Limbažu novadā" ietvaros norisinājās pārgājiens Rāķa purvā, kura laikā līdzīgi kā iepriekšējā dienā pārgājiena dalībnieki uzzināja, kas ar purvu notiek pēc kūdras izstrādes, un apskatīja, kuri no šiem veidiem ir ieviesti Rāķa purvā – sūnu audzēšanu, apmežošanu un lielogu dzērveņu audzēšanu. Pasākuma dalībnieki saņēma Ilzes Ozolas izveidoto bukletu par purvu rekultivāciju.

  10. 29.09.2021. Dalība seminārā "Eiropas jaunā vides politika – riski un iespējas meža nozarei Latvijā. Latvijas un pasaules konteksts klimata izmaiņu jautājumos" LLU Meža fakultātē ar prezentāciju Latvijas un pasaules konteksts klimata izmaiņu jautājumos un viedokļu polaritāte
  11. 2.2022. Žurnāla "Ilustrētā zinātne" februāra izdevumā populārzinātnisks raksts par purviem, to apsaimniekošanu, tai skaitā paludikultūru audzēšanu 
  12. 22.02.2022. Dalība Nacionālās enerģētikas un klimata padomes Zemes sektora (t.sk. mežsaimniecība) un lauksaimniecības darba grupas sanāksmē par scenāriju modelēšanu ar prezentāciju "Mazāk zināmas alternatīvas emisiju samazināšanā no purviem un organiskajām augsnēm".
  13. 4.02.2022. Prezentācija Latvijas Universiātes 80. starptautiskās konferences Bioloģijas sekcijā "Paludikultūras – videi draudzīga iespēja izstrādātu purvu un kūdrainu augšņu apsaimniekošanā" (tēzes). 
  14. 17.03.2022. Dalība tiešsaistes diskusijā "Greenhouse gas emmissions from peatlands".
  15. 14.04.2022.  Sadarbībā ar Latvijas Universitātes, Tallinas Tehnoloģiju universitātes, Helsinku Universitātes Ezeru un kūdrāju pētniecības centra un Helsinku Universitātes zinātniekiem sagatavota publikācija "Indicative value and training set of freshwater organic-walled algal palynomorphs (non-pollen palynomorphs)" žurnālā "Quaternary Science Reviews".
  16. 12.05.2022. Dalība projekta EUKI – Paludiculture "Carbon capturing by Baltic peatland farmers" ievadseminārā.
  17. 27.05.2022.  Meža dienas Tērvetē: SIA "Laflora" stendā prezentētas purvu rekultivācijas iespējas un izplatīts agrāk sagatavotais buklets "Purva otrā dzīve".
  18. 19.–23.09.2022. Ilzes Ozolas dalība apmācību braucienā uz Vāciju par paludikultūrām, kura laikā tika apskatītas sūnu, vilkvālīšu un melnalkšņu audzēšanas vietas, niedru pārstrādes rūpnīca, pārveidoti polderi, ūdens bifeļu audzēšana uz kūdrainām augsnēm un SEG emisiju mērīšanas vietas.
    2022 09 23 Postdoc 683Lielākais iestādītais sfagnu lauks Vācijā

  19. 27.09.2022. Dalība VARAM organizētajā seminārā un diskusijā "Teritoriju attīstības plānošana krīzes apstākļos un ES fondu piesaiste klimata mērķu sasniegšanai".
  20. 27.09.2022. Dalība seminārā par jauno Dabas atjaunošanas likumu Delivering the Nature Restoration Law for rural stakeholders and biodiversity un tā ietekmi uz kūdras uzņēmumiem.
  21. 28.09.2022. Ar Ogres vidusskolas un ERASMUS apmaiņas studentiem no Spānijas, Grieķijas un Vācijas Laugas purva apmeklēšana un iepazīstināšana ar dabisku purvu, kūdras ieguves vietu un purva rekultivāciju – vienu no purva rekultivācijas veidiem – dzērveņu audzēšanu.
    ERASMUS studenti no Vācijas, Spānijas, Grieķijas, Latvijas Laugas purvā

  22. 1.11.2022. Dalība diskusijā LR1 raidījumā "Krustpunktā" par kurināmās kūdras izmantošanu Latvijā, kur I. Ozola skaidroja, kāpēc bieži vien kurināmās kūdras ieguve var palīdzēt ātrāk rekultivēt daļēji izstrādātu kūdras purvu. Proti, reizēm atlikušā kūdras slāņa biezums traucē paaugstināt ūdens līmeni un atjaunot purvam tipisko veģetāciju, vai arī iestādīt mežu, tāpēc tā norakšana un izmantošana dārzkopībā vai enerģētikā var palīdzēt ātrāk sasniegt mērķi – iegūt purvu, kas piesaista emisijas.
  23. 3.11.2022. Dalība 7. Starptautiskajā meža un saistīto nozaru konferencē prezentāciju "Cilvēks paēdis, klimats dzīvs un kūdra iegūta: SIA "Laflora" piemērs" (video).
  24. 15.12.2022. SIA "Latflora" Instagram kontā publicēts video: I. Ozolas stāsts, vai pēc kūdras ieguves paliek bedre
  25. 1.12.2022. Dalība Igaunijas Kūdras asociācijas 30 gadu jubilejas konferencē ar prezentāciju "Kad kūdras ieguve beidzas..." (When the peat production runs out...)

    2022 12 01 PostDoc 683 foto

  26. 24.–25.05.2023. Norisinājās Meža dienas. Tā ir iespēja skolēniem, skolotājiem un ģimenēm ​​​​​​​iepazīt meža audzēšanas ciklu no sēkliņas līdz koka mājai. Tā kā meža sākums meklējams kūdrā, jo koku stādi tiek audzēti kūdras substrātā, tad kopā ar SIA "Laflora" tika izveidots stends, kurā parādīts dabisks purvs, kūdras ieguve un rekultivācijas iespējas. ​​​​​​​Tika izplatīts iepriekš sagatavots buklets "Purva otrā dzīve". Pasākumu apmeklēja vairāk nekā 14 000 dalībnieki.
    2023 05 25 PostDoc 683 foto
  27. 1.06.2023. Raksts Kūdra un 10 miljardi cilvēku žurnālā "Profesionālā dārzkopība".
  28. 2.06.2023. Ilze Ozola organizēja mērķgrupai veltītu semināru-ekskursiju Rāķa purvā par meliorācijas scenārijiem un paludikultūrām.
  29. 9.06.2023. Intervija Purvi var kļūt par nākotnes izaugsmes stūrakmeni žurnālā "Dienas Bizness". Pārdomātas pieejas rezultātā Latvijai ir potenciāls ne tikai uzturēt kūdras ieguvi, bet arī ieviest agrovoltāžas pasākumus jau iegūtajos kūdras laukos. Šī inovatīvā stratēģija paredz elektroenerģijas ražošanu, vienlaikus audzējot dažādus kultūraugus, kas var kalpot kā lopbarība, izejvielas būvniecībai un substrāti. Šādai pārveidošanai ir potenciāls kļūt no CO2 emisiju radītājiem uz CO2 piesaistītājiem.
  30. 29.06.2023. Lauka vizīte un diskusija Laugas purvā: COPA COGECA darba grupa par puķēm un dekoratīvajiem augiem pulcējās uz neformālu vasaras sanāksmi Latvijā. Šī apmeklējuma galvenā daļa bija veltīta substrātu ražošanai. Papildus kūdras ieguves vietu apmeklējumam dalībnieki uzzināja arī par kūdrāju biotopu atjaunošanu un izstrādāto kūdrāju rekultivāciju. Viens no dalībniekiem Jean (JWJ) Aerts norādīja: "Lai arī turpmāk apmierinātu augošo dārzkopības produktu pieprasījumu Eiropā, nākotnē mums būs nepieciešams vairāk substrātu. Tas, ka pieaug pieprasījums pēc skaistām puķēm un zaļumiem, attiecas arī uz Latviju, kas ar inovāciju un zinātniskās pētniecības palīdzību cer tuvākajos gados izaudzēt vairāk kultūraugu gan iekšzemē, gan eksportam uz Skandināviju, Baltijas valstīm un Austrumeiropu".

Pētījuma īstenošanu līdzfinansē no darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifikā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" līdzekļiem